Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu "Kononovs pret Latviju", kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi.
"Jurista Vārds" tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus.
Latvijas nepārtrauktība – valstiskuma pamatelements
Deviņpadsmit gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas juristu un politiķu diskusijās vēl joprojām aktuāls ir jautājums par Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību (kontinuitāti). Mazliet vairāk par gadu pagājis kopš Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas Robežlīguma lietā, kurā tika vērtēts arī valstiskās nepārtrauktības jautājums. Kāds šobrīd ir starptautiskās sabiedrības viedoklis par Latvijas kontinuitāti?
Jautājums par Latvijas kontinuitāti ir vērtējams divos līmeņos. Viens līmenis ir šā jautājuma politiskais vērtējums, bet otrs – juridiskais vērtējums. Nevarētu teikt, ka Latvija saskaņā ar Starptautisko tiesību komisijas "Pantos par valstu starptautisko atbildību" noteiktajiem principiem būtu atteikusies no nepārtrauktības principa un ar to saistīto zaudējuma atlīdzības prasību. Bet juridiskā atbilde, protams, ir ļoti saistīta ar politisko, jo kurā mirklī tad notiek šī atteikšanās no principa un juridiskām prasībām? Tā var izveidoties ar vienu, skaidru valsts vadītāja vienpusēju paziņojumu. Taču tā var veidoties arī no dažādām, cieši saistītām darbībām, kas notiek gadu laikā. Piemēram, Latvijas kontekstā ir ļoti interesanti raudzīties uz valdības darbībām, uzturot prasību par valsts nepārtrauktību, uz konsekvenci, vai nu pieņemot likumus, vai ārpolitiskajā darbībā, amatpersonām runājot vai nerunājot par neatkarības atjaunošanas juridiskajām sekām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
