Lēmumā ietvertās atziņas raisa pārdomas par iepriekš minētajos pantos ietvertā tiesību institūta mērķi un uzdevumu, tiesas tiesībām noteikt lietas pakļautību, personas mērķiem, vēršoties tiesā, un res judicata principa neaizskaramību.

Kāzusa fabula

Konkrētajā lietā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses lēmumu atteikts pieņemt I.P. prasības pieteikumu pret Tieslietu ministriju par kompensācijas Ls 50 000 apmērā piedziņu. Prasības pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz to, ka strīds izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Pieteicējs nepārsūdzēja iepriekš minēto lēmumu, bet vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā izteikts prasījums piedzīt no Tieslietu ministrijas kompensāciju Ls 50 000 par kaitējumu, kas pieteicējam nodarīts saistībā ar viņa nepārvietošanu tālākai brīvības atņemšanas soda izciešanai slēgta tipa cietuma režīma augstākajā pakāpē. Administratīvās rajona tiesas tiesnese ar lēmumu atteicās pieņemt pieteikumu, pamatojot, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā un privātpersonai ir tiesības ar prasījumu par kaitējuma atlīdzināšanu vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, jo:

1) atbilstoši APL 184. un 92. pantam atlīdzinājumu var prasīt vienīgi tad, ja kaitējums nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;

2) pieteicējs atlīdzinājumu prasa saistībā ar Daugavpils cietuma Administratīvās komisijas lēmumu, kas pieņemts jautājumā par pieteicēja pārvietošanu (nepārvietošanu) uz slēgtā tipa cietuma režīma augstāko pakāpi;

3) Daugavpils cietuma Administratīvās komisijas lēmums saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.