21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Eiropas telpā
Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti
2
Būtiski trūkumi Eiropas Savienības regulējumā
Mg.iur.
Irēna Kucina
LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante 

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu.

Ieskats attiecīgajos tiesību aktos

Lai starptautiskā līmenī aizsargātu bērnus no nelabvēlīgas ietekmes, ko radījusi viņu prettiesiska aizvešana vai aizturēšana, kā arī lai aizsargātu to personu tiesības, kuru aizgādībā vai aizbildnībā atrodas bērns, un nodrošinātu ātru bērnu atpakaļatdošanu, Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē (turpmāk – HCCH) 1980. gada 25. oktobrī tika noslēgta Hāgas Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Ievērojot Hāgas konvencijas mērķi, secināms, ka ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem saprotami tie gadījumi, kad bērnu nolaupa persona, ar kuru bērnam ir ģimenes vai radniecības attiecības. Proti, civiltiesiska rakstura attiecības ar bērnu, nevis gadījumi, kad bērns nolaupīts tirdzniecības vai naudas izspiešanas nolūkā. Turklāt šai nolaupīšanai jānotiek starp vairākām Hāgas konvencijas līgumslēdzējām valstīm, nevis vienas valsts ietvaros, jo būtisks ir nolaupīšanas starptautiskais jeb pārrobežu aspekts.

Atzīstot bērnu nolaupīšanas problēmas aktualitāti,5 Hāgas konvencija 81 valstī6 ir atzīta kā tiesību akts, kas nodrošina adekvātu civiltiesisku risinājumu bērnu nolaupīšanas gadījumos.

Latvijā Hāgas konvencijas piemērošana7 ir būtiska kopš tās spēkā stāšanās 2002. gada 1. februārī.8 Tomēr konvencijas piemērošana ne mazāk svarīga ir arī Eiropas Savienības kontekstā, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu9 (turpmāk – Briseles IIbis Regula).

Briseles IIbis Regulu piemēro kopš 2005. gada 1. marta, un šīs regulas noteikumi10 gan aizstāj atsevišķus Hāgas konvencijas noteikumus, gan tos papildina. Tādējādi attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm bērna nolaupīšanas civiltiesisko aspektu jautājumos paralēli piemēro gan Hāgas konvenciju, gan arī Briseles IIbis Regulu. Papildus Hāgas konvencija un Briseles IIbis Regula ir saistīta arī ar nacionālo materiālo, procesuālo normu un kolīziju normu piemērošanu.

 

Strīda pamats un attīstība

M. piedzima Itālijā 2002. gadā, Latvijas pilsones un Itālijas pilsoņa ģimenē. Pēc gada ģimenē sākās nesaskaņas. 2004. gadā strīds par aizgādības tiesībām nonāca Romas Nepilngadīgo lietu tiesā, un tā rezultātā aizgādība pār M.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Irēna
10. Augusts 2009 / 14:37
0
ATBILDĒT
Paldies par jautājumu. Jāatzīmē, ka Latvijas tiesās tiesvedība šajā jautājumā bija jau beigusies un bija spēkā stājies pēdējās instances tiesas lēmums, pirms vēl Itālijas tiesas izlēma šo jautājumu. Tāpēc jau arī Latvijas valdība ir iesaistījusies šā jautājuma risināšanā, apsverot iespēju vērsties EKT.
Bijušais kolēģis
27. Jūlijs 2009 / 11:34
0
ATBILDĒT
Irēna, es gan nesaprotu, kāpēc Latvijas tiesa nevar vērsties ar prejudiciālo jautājumu Eiropas Kopienu tiesā (EKT)?



Turklāt EKT ir ieviesta šādu jautājumu izskatīšana steidzamības kārtā (process aizņem tikai pāris mēnešus).
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties