[1] 2008. gada 25. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par nokavēta procesuāla termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai tiesā (materiāls Nr. 3-10/506/08). Minētais lēmums ir zīmīgs tālāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, tiesa vienlaikus piemēro divas tiesību tālākveidošanas metodes, t. i., teleoloģisko redukciju un analoģiju. Otrkārt, tiesa uz pašas pareizi izdarītiem secinājumiem kļūdaini veido lēmuma rezolutīvo daļu. Lai arī metodoloģijas ziņā Latvijā ir saglabājusies sociālistisko tiesību iezīme, tiek sagaidīts, ka likumu nepilnības tiks risinātas ar likuma grozījumu palīdzību, kas tiek uzskatīta par likumdevēja, nevis tiesību piemērotāja uzdevumu² – lēmums efektīvi un principiāli parāda veidu, kā tiesību normu piemērotājs sakārto likuma robu.

[2] Likuma robu aizpildīšana civilprocesā, tāpat kā citās tiesību nozarēs, pamatojas galvenokārt uz tiesiskās vienlīdzības principu, taisnīguma prasību atšķirīgo nevērtēt vienādi, tiesiskās drošības principu un juridiskās obstrukcijas aizliegumu. Tas nozīmē, ka tiesību piemērotājs nav tiesīgs noraidīt lietu, novirzot to izšķiršanai likumdevējam, ja attiecīgajā gadījumā nav atrodama atbilstoša tiesību norma.³ Arī tiesu praksē ir atzīts, ka tiesnesim nav jāapstājas pie tiesību normas teksta,⁴ kļūstot par tās ķīlnieku. Nav šaubu, ka ierobežojumi tiesnesim ir šaurāki. Tiesnesis aizpilda klajumu likumā.⁵

[3] Tā kā pieteikums par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu un izlikšanu tika izskatīts bez lietas dalībnieku klātbūtnes, tiesas lēmuma noraksts par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai tiesā nosūtīts pieteicējai trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL)⁶ 231.