28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)
Tiesību prakse
Tiesībsargs atskaitās Saeimas deputātiem

Šā gada 16. jūlijā tiesībsargs Romāns Apsītis Saeimas deputātiem sniedza ziņojumu par Tiesībsarga biroja paveikto un par nozīmīgākajiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem Latvijā 2008. gadā. Tiesībsarga likuma 15. pants un Saeimas kārtības ruļļa 131. pants paredz, ka tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. Ar ziņojumu tiesībsargam Saeimā bija paredzēts uzstāties pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē 18. jūnijā, tomēr līdz galam nezināmu iemeslu dēļ tiesībsargs uz to neieradās. Tādēļ tikai jūlija vidū tiesībsargs Saeimas ārkārtas sēdē ziņoja par pērnā gada rezultātiem.

I. Tiesībsarga ziņojums Saeimā

Tiesībsargs norādīja, ka Tiesībsarga birojs strādā vairākos virzienos: pilsonisko un politisko tiesību, krimināltiesību, sociālo tiesību, bērnu tiesību, diskriminācijas noliegšanas un labas pārvaldības jomā.

Tiesībsarga biroja darbs skaitļos

Tiesībsarga birojs pērn saņēmis 2100 iesniegumu no iedzīvotājiem par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, iedzīvotājiem sniegtas arī 2434 mutvārdu konsultācijas. Kopumā pērn ierosinātas 579 pārbaudes lietas, bet 869 gadījumos personas vērsušās pie tiesībsarga nepamatoti un lietās ir sniegti atteikumi. 17 pārbaudes lietas ierosinātas pēc paša tiesībsarga iniciatīvas. 207 gadījumos tiesībsargs pēc pieprasījuma personām ir sniedzis informāciju par personu tiesību aizsardzības iespējām.

Visvairāk iedzīvotāju pie tiesībsarga vērsušies saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Otrs jautājums, par ko iedzīvotāji visvairāk interesējušies, ir tiesības uz mājokli. Pēc tam seko tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Turklāt tiesībsargs prognozēja, ka 2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, sūdzības tieši par sociālajiem jautājumiem būtiski pieaugs.

Tāpat starp aktuālākajām cilvēktiesību tēmām pērn bija arī labas pārvaldības principa ievērošana valsts pārvaldes darbā. Nozīmīgu vietu ieņēma dažādi diskriminācijas jautājumi. Iedzīvotāji pie tiesībsarga vērsušies arī par tiesībām uz brīvību un drošību. Arī spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegums, tiesības uz īpašumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī bērnu tiesības bija ne mazāk aktuāli jautājumi.

Tiesībsargs R. Apsītis iepazīstināja Saeimas deputātus arī ar 2009. gada pirmā pusgada darba rezultātiem. Laika periodā no janvāra līdz jūnijam kopumā jau ir saņemti 988 rakstveida iesniegumi un sniegtas vairāk nekā 900 mutvārdu konsultācijas. Līdzīgi kā 2008. gadā, arī 2009. gadā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Piemēram, ir saņemti 156 jautājumi rakstveida iesniegumos. Nemainīgi aktuāli joprojām ir sociālo un ekonomisko tiesību jautājumi. Tā, piemēram, par tiesībām uz mājokli pirmajā pusgadā saņemti 67 jautājumi rakstveida iesniegumos, tikpat daudz – par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, bet par tiesībām uz veselības aizsardzību – 39 jautājumi rakstveida iesniegumos. Tāpat kā iepriekšējā gadā saņemts daudz jautājumu par labas pārvaldības principa ievērošanu (kopā 81 jautājums rakstveida iesniegumos), kā arī par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu un dažiem citiem jautājumiem.

Tiesībsargs arī norādīja, ka šo iesniegumu izskatīšana aizņem biroja darba lielāko laiku. Tomēr bez tam Tiesībsarga birojs papildus iesniegumu pieņemšanai un izskatīšanai sniedz arī viedokli un atzinumus dažādām valsts institūcijām, tostarp arī Saeimai. Tiesībsarga biroja juristi darbojas daudzās Saeimas komisiju organizētās darba grupās, kurās sniedz atzinumus par noteiktiem likumprojektiem vai grozījumiem. Tāpat regulāri ir sniegti viedokļi un atzinumi Satversmes tiesai.

Starptautiskā sadarbība

R. Apsītis akcentēja arī Tiesībsarga biroja aktīvo sadarbību ar starptautiskajām cilvēktiesību institūcijām, sniedzot tām dažāda veida informāciju. Regulāra sadarbība notiek ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Savienības institūcijām. Tiesībsargs starptautiskā līmenī ir nacionālais kontakta punkts naida noziegumu jautājumos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kā arī nacionālā līdztiesības iestāde diskriminācijas novēršanas jautājumos Eiropas Savienībā. Cieša sadarbība Tiesībsarga birojam ir ar Eiropas ombudu, kurš pagājušā gada rudenī pēdējās septembra dienās viesojās Latvijā, bija ļoti aktīvs, apmeklēja daudzas iestādes, organizācijas, uzstājās ar priekšlasījumiem un arī atbildēja uz jautājumiem.

Izglītošana un informēšana

Tiesībsargs norādīja arī uz Tiesībsarga biroja aktīvo sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbu. Katru mēnesi Tiesībsarga birojs devās uz Latvijas reģioniem, kur cilvēkiem stāstīja par Tiesībsarga biroja uzdevumiem un funkcijām, kā arī par cilvēku iespējām aizstāvēt savas tiesības. Sabiedrība tika informēta arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un biroja interneta saiti. Šogad tika atklāta jauna mājaslapa bērniem – http://www.tiesibsargs.lv/lat/berniem/

2008. gada nogalē tika rīkota tiesībsarga gada konference par tematu "Cilvēktiesības un drošība". Tika organizētas arī diskusijas un izdoti dažādi informatīvi materiāli. Tāpat Tiesībsarga birojs gan organizējis mācības bāriņtiesu darbiniekiem, gan arī lasījis lekcijas bijušās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izglītojošajos pasākumos, pavisam 34 Latvijas pilsētās. Rīkotas arī astoņas lekcijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

2008. gada otrajā pusē Tiesībsarga biroja darbinieki vadīja apmācības policijas darbiniekiem cilvēktiesību jautājumos. Arī šajā gadā turpinās šīs apmācības, notikuši jau deviņi reģionālie semināri, kā arī rīkotas nodarbības bērniem un jauniešiem par dažādiem bērnu tiesību jautājumiem skolās un jauniešu centros. Bērnu aizsardzības dienas ietvaros apmeklēta Bērnu klīniskās universitātes slimnīca Gaiļezerā. Tāpat Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījušies vairākās zinātniskās konferencēs, organizētas diskusijas par dažādiem aktuāliem tiesību jautājumiem, arī Tiesībsarga birojā, piemēram, diskusija par jēdziena "vardarbība ģimenē" izpratni un tā piemērošanu praksē un diskusija ar vecākiem par pirmsskolas izglītības problēmām.

Bērnu tiesības

Attiecībā uz bērnu tiesību jomu tiesībsargs secināja, ka Valsts policijā un Prokuratūrā trūkst vienotas jēdziena "vardarbība ģimenē" izpratnes. Līdz ar to nereti tiek pārkāptas personas tiesības uz drošību. Jēdziens "ģimene" tiek interpretēts pārāk šauri, ar to saprotot tikai laulāto attiecības. Tiesībsargs ir aicinājis gan Valsts policiju, gan Ģenerālprokuratūru veicināt vienotu izpratni par vardarbību ģimenē, kā arī novērst konkrētajos iesniegumos minēto personu tiesību pārkāpumus.

Vardarbības izplatība Latvijas skolās

2008. gadā tika veikts pētījums par mobinga jeb vardarbības izplatību Latvijas skolās. Šā pētījuma ietvaros, pirmkārt, skolās tika izvietoti plakāti, kas aicina informēt par mobinga gadījumiem. Otrkārt, tika izstrādātas aptaujas anketas izglītības iestāžu vadītājiem. Treškārt, sociālajā portālā draugiem.lv tika aptaujāti bērni un jaunieši vecumā no 8 gadiem līdz 18 gadiem. Kopumā tika aptaujāts 3150 respondentu. Skolu vadītāju sniegtās atbildes liecina, ka 68% skolu ir konstatēti mobinga gadījumi. 31% skolu ir izstrādāts rīcības plāns, ja ir aizdomas vai jau konstatēts mobinga gadījums, bet 22% skolu mobinga novēršanas plāns ir izstrādes procesā. Tomēr lielākā daļa skolu direktoru atzina, ka labprāt izstrādātu šādu plānu, ja būtu pieejams paraugs. Izpētes gaitā secināts, ka katrā izglītības iestādē jābūt mobinga novēršanas plānam, kas palīdzētu gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem skaidri zināt, kur meklēt palīdzību, un kas ir atbildīgs par palīdzības sniegšanu. Tādēļ ir būtiski apkopot un popularizēt mobinga novēršanas labās prakses paraugus, kas jau veiksmīgi tiek īstenoti izglītības iestādēs.

Mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem

Tiesībsarga birojs sagatavoja atzinumu, vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā noteiktajam. Atzinumā tika analizēti nacionālie un starptautiskie tiesību akti, kas regulē valsts garantēto tiesību uz bezmaksas izglītību, tās saturu un apjomu. Šajā atzinumā tika konstatēts, ka nodrošinājums ar mācību grāmatām ir neatņemama tiesību uz bezmaksas izglītību sastāvdaļa. Līdz ar to valsts pienākums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā un starptautiskajos dokumentos paredzētās tiesības un nav pieļaujama situācija, ka bērnu vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par saviem personiskajiem līdzekļiem.

Diskriminācijas novēršana

Tiesībsargs 2008. gadā kā pārstāvis ir iestājies trijos tiesvedības procesos diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpuma lietās. Divas no tām ir izbeigtas ar pušu noslēgtu izlīgumu, bet trešajā tiesībsargs bija iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdza Augstāko tiesu vērsties Eiropas Kopienu tiesā ar jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ir būtiska izskatāmajā lietā.

Nepilsoņu tiesību atbilstība cilvēktiesību prasībām

2008. gadā Tiesībsarga birojs veica apjomīgu pārbaudes lietu, kurā tika vērtēta nepilsoņu tiesību atbilstība cilvēktiesību prasībām. No cilvēktiesību teorijas un starptautiskajiem dokumentiem izriet, ka atkarībā no personas pilsonības statusa valsts ir tiesīga brīvi noteikt tikai politisko tiesību apjomu. Bet attiecībā uz visām pārējām pamattiesībām – pilsoniskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām – valstij ir pienākums ievērot diskriminācijas aizlieguma principu uz pilsonības pamata. No tā izriet, ka būtībā šajās tiesību jomās valstij ir pienākums garantēt vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no personas pilsonības, izņemot gadījumus, ja atšķirīga attieksme ir noteikta ar likumu, tai ir leģitīms mērķis un tā ir samērīga.

Diskriminējošas un aizskarošas reklāmas

Pēc vairākām tiesībsarga norādēm pārbaudes lietās par diskriminējošām reklāmām reklāmas kampaņu pasūtītāji un veidotāji arvien biežāk vēršas Tiesībsarga birojā ar lūgumu, lai Tiesībsarga birojs izvērtē iecerētās reklāmas atbilstību cilvēktiesību prasībām. Šī vēršanās pie Tiesībsarga biroja liecina par to, ka būtībā ar tiesībsarga viedokli viņi grib rēķināties un bieži arī, protams, šis viedoklis tiek ņemts vērā. Kaut gan novērojams, ka praksē dažkārt arī viena otra iestāde joprojām turpina ievietot reklāmas, kas būtībā ir pēc sava rakstura diskriminējošas.

Sociālās un ekonomiskās tiesības

Tiesību un sociālo nodrošinājuma jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par normatīvo aktu sociālajā jomā pretrunām ar Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajiem principiem. Piemēram, par vecuma pensijas pārrēķināšanas kārtību personām ar invaliditāti, par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pensiju aprēķināšanas kārtību, par valsts sociālo nodrošinājumu, par pabalstu izmaksu ieslodzītajiem.

Veselības aizsardzība

Šajā jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par zāļu kompensēšanas kārtību. Piemēram, par kompensējamo zāļu saraksta veidošanas pamatprincipiem un kompensācijas ierobežojumiem. Viedoklī Satversmes tiesai tika pausta nostāja, ka zāļu kompensēšanas apjoma ierobežojums individuālos gadījumos līdz 10 000 latu gadā vienai personai ir nesamērīgs.

Krimināltiesības

Tiesībsarga biroja darbinieki pagājušā gada laikā vairākkārt ir braukuši uz ieslodzījuma vietām un konstatējuši tur diezgan būtiskus pārkāpumus. Salīdzinot ar iepriek­šējiem gadiem, šie pārkāpumi parasti ir tikai daļēji novērsti vai dažkārt pat atstāti novārtā. Piemēram, Jēkabpils cietums ir "slavens" ar to, ka tur bieži tiek pārkāpti likuma panti un likuma normas. Tiesībsarga birojs ir arī konstatējis, ka praktiski nav normatīvo aktu, kas reglamentē situāciju atskurbšanas telpās, līdz ar to tās ir ļoti drūmas un cilvēkam nepiemērotas. Nav noteiktas prasības, kādām ir jābūt šīm telpām, kādas personas tajās ir jāievieto un kāda ir medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība tajās.

Pilsoniskās un politiskās tiesības

Izvērtējot saņemtās sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem rīcībnespējas atzīšanas procesos un procesos, kas tiek ierosināti par rīcībspēju atjaunošanu, kā arī izanalizējot esošo regulējumu likumos, Tiesībsarga birojs ir konstatējis, ka Latvijā nav paredzēta daļēja rīcībspējas atņemšana. Likums paredz iespēju personai tikai pilnībā atņemt rīcībspēju.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Tiesībsarga birojs ir uzsācis pētījumu par tiesībsarga kompetenci attiecībā uz iesniegumu izskatīšanu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo, izskatot šos iesniegumus, bieži rodas jautājums, ko tiesībsargs drīkst darīt attiecībā uz tiesu darbu. Tiesas ir neatkarīgas un iejaukties tiesu darbā nedrīkst. Šajā sakarā, ziņojot Saeimas deputātiem, tiesībsargs R. Apsītis dalījās pārdomās, ka tas viņa vadītā biroja pārstāvjiem vēl ir diskutabls jautājums, vai un cik lielā mērā ar saviem ieteikumiem tiesu darbā tiesībsargs var iejaukties.

Laba pārvaldība

Tiesībsarga biroja ekspertu viedoklis pērn ir uzklausīts administratīvā procesa efektivizēšanas darba grupās. Taču R. Apsītis vērsa uzmanību, ka procesa efektivizēšanas resurss faktiski jau ir izsmelts. Iespējams, ka nāksies palielināt administratīvo tiesu tiesnešu skaitu, jo rindas administratīvajās tiesās pieaug. Tomēr vēl viena rezerve, ko varētu izmantot, ir tiesnešu palīga institūta pilnveidošana.

Citi labie darbi

Tiesībsargs R. Apsītis vēl pie 2008. gada labajiem darbiem pieskaitīja gadījumus, kuros ar tiesībsarga iejaukšanos tika atrisināti dažādi jautājumi, piemēram, pareiza darbavietas izziņas izsniegšana pensijas saņemšanai, neskaidrību un neatbilstību pašvaldības reģistros un Valsts zemes dienesta informācijā novēršana un sakārtošana un vēl vairāki citi jautājumi.

Ar pilnu tiesībsarga 2008. gada ziņojumu var iepazīties Tiesībsarga biroja interneta mājaslapā: http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/majas_lapas_jaunumi/?doc=595

 

II. Saeimas deputātu debates pēc tiesībsarga ziņojuma

Pēc tiesībsarga ziņojuma sekoja debates par konfliktu Tiesībsarga birojā, tāpat tika kritizēti Tiesībsarga biroja sniegtie atzinumi.

Deputāts Visvaldis Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts) debatēja nevis par tiesībsarga ziņotajiem jautājumiem, bet par konfliktu Tiesībsarga birojā. V. Lācis norādīja uz neētisko arodbiedrības rīcību, kādā veidā tiesībsargs tika kritizēts. Šajā kontekstā deputāts pieminēja valsts ierēdņu ētikas kodeksa nepieciešamību un izteicās, ka ir jāizmeklē šo arodbiedrības locekļu neētiskā rīcība.

Arī deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK frakcija) debatēja par konfliktu Tiesībsarga birojā, norādot, ka Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības dibināšanas patiesie iemesli ir tīri merkantili, jo tā ir pretestība vispārējam atalgojuma samazinājumam valstī. Tas ir mēģinājums, kādā veidā ietekmēt un mēģināt "torpedēt" Tiesībsarga biroju.

Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK frakcija) pārmeta tiesībsargam cilvēktiesību pārprašanu, jo viņš liekot tās daudz augstāk par valsts un tautas interesēm. Pēc P. Tabūna domām, tiesībsargs dod nepareizus un kaitīgus signālus, ka nepilsoņi aizvien vairāk jāpielīdzina pilsoņiem. Smieklīgs ir arī atzinums par valsts karoga pacelšanu pie ēkām. Uzskatīt to par cilvēktiesību pārkāpumu ir smieklīgi un nepieņemami. Pēc deputāta domām, skatoties no šī viedokļa, R. Apsīša atrašanās tiesībsarga amatā ir visai apšaubāma.

Deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL frakcija) pārmeta tiesībsargam, ka šajā ziņojumā nav izvirzīti konkrēti uzdevumi likumdevējam un valdībai, lai novērstu kaut daļējas cilvēktiesību problēmas Latvijā. Deputāts arī norādīja, ka ir daudz tiesībsarga slēdzienu, bet diemžēl tiem neseko aktīva darbība, lai novērstu konstatētos trūkumus. Tiesībsarga birojs diemžēl tikai konstatē problēmas, bet negrib tās atrisināt, kaut gan pilnvaras šim birojam ir pietiekami plašas.

Savukārt deputāte Ingrīda Circene (frakcija "Jaunais laiks") norādīja uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tiesībsarga biroja ciešo sadarbību. I. Circene uzteica zinīgos biroja darbiniekus, tomēr norādīja uz dažām lietām, kas būtu uzlabojamas biroja darbā. Pirmkārt, tā ir spēja būt prestižai, cieņpilnai institūcijai ar labu reputāciju, nodrošinot stabilu biroja darbu bez iekšējiem konfliktiem. Par to ir atbildīgs gan tiesībsargs, gan ikviens no šī biroja darbiniekiem, jo katrs no viņiem pārstāv šo prestižo institūciju. Otrkārt, gan biroja budžets, gan kapacitāte ir pietiekama, lai varētu gaidīt precīzus priekšlikumus likumu grozījumiem.

Deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC frakcija) tiesībsarga darbu novērtēja kā labu. Fakts, ka tiesībsargs ir kritizēts par savu liberālo attieksmi par nepilsoņiem, ka tur ir pārmērīgi ierobežojumi likumdošanā, liecina, ka tiesībsargs ir varējis stāvēt pāri politiskajam pasūtījumam un, precīzi ievērojot nacionālos un starptautiskos normatīvos aktus, ir varējis pieņemt korektus lēmumus. Deputāts tomēr arī aicināja tiesībsargam vairāk uzņemties iniciatīvu, vairāk informēt cilvēkus par tiesībām un turpināt darbu, neskatoties uz visām grūtībām, kas viņu gaida.

Pēc debatēm R. Apsītis pateicās deputātiem par kritiskajām piezīmēm un labiem vārdiem, kā arī teicās tos likt aiz auss.

Apkopoja Gatis Litvins

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties