27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts
20
Par tiesnešu darba samaksu
Dr.iur.
Jānis Neimanis
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators,
LU Juridiskās fakultātes docents 

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā.

Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.).

Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām.

Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viss skaidrs
4. Decembris 2009 / 09:31
0
ATBILDĒT
Raksts ir lielisks un arī eventuālais Satversmes tiesas spriedums un tā argumenti arī jau laicīgi ir darīti zināmi.
prese
2. Novembris 2009 / 17:02
0
ATBILDĒT
Drīz varēsiet \"kasīties\" ar Krievijas Federācijas armiju. Ņematies šeit par algām, bet padomju propagandisti tikmēr tracina tautu pret baltiešiem:

http://tinyurl.com/ybnas5m

P.S. Palasiet pirmo komentāru lapu uzreiz pēc raksta!
...
31. Oktobris 2009 / 10:28
0
ATBILDĒT
"Mūsu tiesnešu "spicei", salīdzinot ar Vāciju, algas nemaz nav mazākas"



Cilvēk, vai jūs 2 un 2 protat saskaitīt?



Rakstā tabuliņā autors ir fragmentāri uzrakstījis Vācijas tiesnešu algas. Zemāk arī ir uzrakstījis, kura līmeņa valsts pārvaldes darbiniekiem tiesnešus pielīdzina. Komentāros viņš ir uzrakstījis savu algu (un viņš ir mūsu tiesnešu spicē - Senātā).



Nu neesiet slinks, paskatieties, nevis rakstiet no pirksta izzīstas dumības.

Turklāt spice ir tikai maza daļa no Latvijas tiesnešiem.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 17
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties