10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašs protests civilprocesā
1
Mg.iur.
Martins Osis
 

Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 60. nodaļa ("Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem") noteic kārtību, kādā iespējama jauna lietu izskatīšana pie noteiktiem apstākļiem, ja par spēkā stājušos nolēmumu iesniegts protests. Protesta iesniegšanai CPL izvirza zināmus priekšnoteikumus un noteiktu amatpersonu iesaistīšanos. Turklāt nodaļas normas ir īpatnējs regulējums, kas atkāpjas no ierastās tiesvedības procedūras civilprocesā, tādēļ ne vien no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatupunkta ir vērtīgi detalizētāk paraudzīties uz CPL 60. nodaļu. Līdz ar to šā raksta nolūks ir izvērtēt protesta institūta vietu un nozīmi civilprocesā, tā leģitīmā mērķa un izmantošanas aspektu būtību, vienlaikus aplūkojot protesta jēdzienu, tā iesniegšanas tiesiskos pamatus un to elementus, kā arī amatpersonas, kas tiesīgas iesniegt protestu.

I. Protesta jēdziens, iesniegšanas tiesības un termiņš

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta loma kā pie protesta izskatīšanas, tā arī civilprocesā kopumā ir skaidra: "Civillietu departamentam ir jāsniedz principiāla materiālo un procesuālo tiesību normu interpretācija, kas var būtiski ietekmēt daudzu personu tiesības dažādos tiesas procesos."2 Līdz ar to Civillietu departamenta nozīme nav jāanalizē papildus.

Tiesu praksē atzīts, ka protesta iesniegšana nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā,3 kā arī to nevar uzskatīt par pārsūdzību, jo tā nedod tiesības personai pašai iesniegt sūdzību tiesā.4 Tātad protesta iesniegšana nav saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā vai pārsūdzēt tās nolēmumus. Protests jāaplūko kā uz noteikta pamata, noteiktas amatpersonas, noteiktā termiņā un kārtībā veikta civilprocesuāla darbība nolūkā panākt lietas jaunu izskatīšanu, ja spēkā stājies nolēmums konkrētajā lietā un realizējušies citi protesta iesniegšanas pamati. Protesta kā procesuāla dokumenta iesniegšana ir procesuālas darbības materializācijas forma, kas atšķiras no ierastās tiesvedības kārtības un uzskatāma par izņēmuma gadījumu, ar kuru res juridicata var tikt pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar CPL 483. panta noteikumiem protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam (turpmāk – Senāts) var iesniegt: 1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 2) Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, kā arī 3) ģenerālprokurors. Minētais pants ne tikai noteic, kam ir tiesības iesniegt protestu, bet arī paredz termiņu protesta iesniegšanai – desmit gadi kopš nolēmuma spēkā stāšanās.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Students
13. Novembris 2009 / 13:30
0
ATBILDĒT
Interesants raksts
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties