26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)
Numura tēma
Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības
6

Iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā (sk.: "Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi", JV, 21.01.2010., Nr. 3) jau tika ziņots, ka likumdevējs beidzot ir spēris noteiktus un mērķtiecīgus soļus Tieslietu padomes (turpmāk – TP) izveidošanas virzienā. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likuma "Par tiesu varu" grozījumus. Ar tiem iecerēts izveidot jaunu institūciju – TP – pašreiz spēkā esošajā tiesu sistēmas "jumta" likumā, negaidot Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi konkrēto grozījumu nodošanu pirmajam lasījumam. Šādu likumdevēja rīcību tiesu sistēmas darbinieki un visa sabiedrība ir gaidījusi gandrīz desmit gadus. Beidzot, kad sabiedrībai tiek piedāvāta iecere par TP veidolu, var sākties konkrēta diskusija par sagatavotā regulējuma saturu, cenšoties atbildēt uz jautājumu – vai tieši šādu TP vēlamies un vai tā attaisnos cerības?

Lai arī iecerētos grozījumus Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, tomēr vēl arvien ir daudz diskutablu jautājumu un risināmu problēmu saistībā ar TP izveidošanu. Tas arī tika atzīts Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 13. janvāra sēdē. Pirms otrā lasījuma Saeimā gaidāmas vēl plašas diskusijas par TP mērķi un funkcijām, sastāvu, resursiem utt. Arī grozījumu izstrādē līdz šim iesaistītās institūcijas ir apliecinājušas gatavību piedalīties turpmākā darbā un iesniegt priekšlikumus pirms otrā lasījuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19. februāris.

Uz pirmo lasījumu iesniegtie grozījumi vēl ir vērtējami un uzlabojami. Turpmāk netiks sniegta padziļināta analīze par tiem, bet gan tiks izklāstīti būtiskākie grozījumu noteikumi un norādīts uz iespējamiem problēmjautājumiem.

Eiropā nav vienota TP modeļa. Katrā valstī TP ir veidota, ņemot vērā ne tikai starptautiskos ieteikumus, bet arī nacionālās īpatnības. Piemēram, dažās valstīs TP ietver ne tikai tiesnešus, bet arī prokurorus. Tomēr pastāv vadlīnijas, kuras tiek rekomendētas visām valstīm.1

 

Tieslietu padomes konstitucionālais statuss

Liela daļa Eiropas valstu TP pozicionē konstitucionālā līmenī, tādējādi stiprinot tās neatkarību2 un atzīstot tās būtisko valstisko nozīmi. Piemēram, Slovēnijas konstitūcijas 131. pants, Horvātijas konstitūcijas 123. pants, Lietuvas konstitūcijas 112. pants, Portugāles konstitūcijas 220. pants.

Papildus likuma "Par tiesu varu" grozījumu projektam netiek plānots grozīt Latvijas Republikas Satversmi.

 

Tieslietu padomes mērķis

Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes atzinumā norādīts TP mērķis – stiprināt demokrātiju un nodrošināt līdzsvaru starp tiesu varu un pārējiem varas atzariem, kā arī veicināt tiesu efektivitāti, kvalitāti un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.

Iecerētajos grozījumos TP tiek definēta kā koleģiāla institūcija, kura iesaistās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Atkarībā no šī mērķa būtu arī nosakāms TP sastāvs un kompetence.

 

Tieslietu padomes sastāvs

Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome un Lietuvas Konstitucionālā tiesa3 ir atzinušas, ka TP ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras sastāvam būtu jābūt iespējami apolitiskam. Tai būtu jāsastāv no tiesnešiem un sabiedrības pārstāvjiem. TP ir jāiemieso tiesu varas autonomā pārvalde, ļaujot tiesnešiem izpildīt savus pienākums bez jebkādas likumdošanas un izpildvaras kontroles un bez neatbilstoša spiediena tiesu sistēmas iekšienē. Valsts vadītājs, valdības vadītājs vai ministrs nevar būt TP dalībnieks.4 Sākotnēji arī Lietuvā TP bija tieslietu ministrs un parlamenta deputāts. Tomēr konstitucionālā tiesa to atzina par antikonstitucionālu. Ar šādu sastāvu tiek deformēts varas dalīšanas princips.

Grozījumu projektā ir paredzēts, ka TP ar balsstiesībām būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī septiņi tiesneši. Tiesnešu konference pēc savas būtības ir TP leģitimācijas avots, jo atbilstoši iecerētajam grozījumu projektam no 11 TP balsstiesīgo locekļu skaita sešus ievēlē Tiesnešu konference no tiesnešu vidus. Papildus tam Augstākās tiesas plēnums ievēlē vēl vienu tiesnesi. TP darbā ar padomdevēja tiesībām varēs piedalīties tiesībsargs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji un Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus.

Pretēji Eiropas valstu praksei un rekomendācijām iecerētajā grozījumu projektā ar balsstiesībām TP ir tieslietu ministrs un Saeimas pārstāvis.

TP priekšsēdētājs būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs sasauc TP sēdi pēc savas iniciatīvas vai TP pastāvīgā locekļa (amatpersonas) ierosinājuma vai ja to pieprasa vismaz četri vēlēti TP locekļi. TP sēdes laiku un darba kārtību padomes locekļiem izziņo ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes. Līdz ar to TP netiek veidota kā institūcija, kura darbosies nepārtraukti un pastāvīgi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis
27. Janvāris 2010 / 14:10
0
ATBILDĒT
Tā saucamais \"jurists\" ir lohs, kuram es neuzticētu nevienu lietu, jo nespēj sakarīgi argumentēt.
G. Litvins
27. Janvāris 2010 / 11:14
0
ATBILDĒT
Par Nīderlandes Tieslietu padomi



Izveidota 2002.gadā, lai nostiprinātu tiesu varas neatkarību un lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesām. Lai nodrošinātu neatkarību no izpildu varas, Tieslietu padome pārņēma tās Tieslietu ministrijas funkcijas, kas attiecas uz tiesām. Tas ir, budžeta pieprasīšana un piešķirtā budžeta sadale starp tiesām, finanšu vadība, personāla vadības politika, IT, apsaimniekošana, tiesu darba nodrošināšana. Tieslietu padome šīs funkcijas veic sadarbojoties ar tiesu padomēm (court boards). Tieslietu padomes uzdevums ir arī izstrādāt tiesu sistēmas politikas plānošanas dokumentus. Taču Tieslietu padomes un tiesu attiecības nav uzskatāmas par hierarhiskām un tās galvenais uzdevums ir tiesu atbalstīšana un nodrošināšana.



Tieslietu padome ir tiesu varas pārstāvis(spokesperson) attiecībās ar sabiedrību un politiskajās debatēs. Tādējādi tiek nodrošināta tiesu autonomija un tieslietu ministram nav tiešas ietekmes, bet viņš ir politiski atbildīgs par sistēmu kā tādu.



Tieslietu padomē ir 5 locekļi – 3 tiesneši un 2 augsta ranga valsts pārvaldes darbinieki. Šie ir pastāvīgi amati, kuri netiek apvienoti ar citu amatu veikšanu. Tieslietu padomē ir 135 darbinieki. Tieslietu padomē ir šādas struktūrvienības: IT, Budžeta un finanšu kontroles, Vadības, Stratēģijas un attīstības, Nodrošināšanas.

Jurists
27. Janvāris 2010 / 09:51
0
ATBILDĒT
Tieslietu apdomei būtu jābūt tiesu varas "MK"/ "Saeimai", nevis vietai, kur daži gudrie sanāk un papļāpā par šo to, it neko. :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties