Vai grozījumos paredzētā Tieslietu padome atbilst Latvijas tiesību tradīcijām un Satversmei
Pareizāk būtu teikt, ka grozījumos paredzētā Tieslietu padomes koncepcija nav pretrunā nedz mūsu tiesību tradīcijām, nedz arī Satversmes VI nodaļas sistēmai. Līdzīgas institūcijas darbojas vairākās Eiropas valstīs, kuru tiesību sistēma nemaz nav tik ļoti atšķirīga no mūsējās.
Ja runājam par īpašajām Latvijas tradīcijām tiesu iekārtas jomā, tad tās var īsi apkopot divos pamatprincipos.
[1] Pirmais, īpaši Latvijai raksturīgais, pamatprincips ir izteikts Satversmes 84. panta pirmajā teikumā: "Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami." Šo normu Eiropas mērogā varētu nosaukt par īpatnēji latvisku, jo te mūsu valsts ir izņēmums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Princips, ka visi tiesneši ir jāapstiprina amatā valsts likumdevējam, nav Eiropā izplatīts; vienīgā valsts, kurā ir tik stingra un institucionāli "augsta" iecelšanas kārtība, ir Šveice (atcerēsimies, ka tieši no Šveices valststiesībām Satversmes autori, rakstot mūsu valsts pamatlikumu, ietekmējās daudzos jautājumos).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.