Pagājušais "Jurista Vārds" bija jau 600. pēc kārtas. Līdz ar to mūsu žurnāls vismaz kvantitatīvi ir pārspējis visu Latvijā līdz šim iznākušo juridisko preses izdevumu sasniegumus. Sagaidot "Jurista Vārda" iepriekšējo apaļo jubileju – pustūkstošo numuru –, 2007. gadā mēs rīkojām pirmo autoru un lasītāju konferenci. Šoreiz uz svētku kliņģeri (ar 600 rozīnēm, protams) kopā sanāca vien žurnāla veidotāji, jo mūsu lielais pasākums – otrā "Jurista Vārda" konference – "Krīze un tieslietas" notika jau pirms diviem mēnešiem, 2009. gada novembrī.

Lai kopīgi apspriestu "Jurista Vārda" (JV) līdzšinējo veikumu un domātu par nākotnes plāniem, uz žurnāla 600. numura iznākšanai veltītu sanāksmi 2. februārī pulcējās JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļi, redakcijas darbinieki, žurnāla izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – valde, JV dibinātājs – "Latvijas Vēstneša" galvenais redaktors Oskars Gerts, kā arī mūsu praktiskie palīgi žurnāla tapšanā – fotogrāfi un datormaketētājs.

Šobrīd patstāvīgais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" sākās 1995. gada aprīlī kā tematiska lappuse Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā, un to, konsultējoties ar jurisprudences autoritātēm, izveidoja laikraksta galvenais redaktors O. Gerts kopā ar tieslietu redaktori Ritu Belousovu. Tieši tādēļ arī 600. numura iznākšanai veltītajā pasākumā O. Gerts bija goda viesa statusā. Atceroties dažādu "Latvijas Vēstneša" kādreizējo pielikumu likteni, viņš konstatēja, ka "Jurista Vārdam" līdz šim veicies tādēļ, ka tas vienīgais ir "kristīts", proti, par gādīgiem krustvecākiem var uzskatīt kompetentos un autoritatīvos zinātniski konsultatīvās padomes locekļus.

VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele pozitīvi vērtēja žurnāla saturisko izaugsmi pēdējos gados – juristu sabiedrības vērtējumā tas no "studentu žurnāla" esot pārvērties par vietu, kur publicējas ietekmīgi juristi. Par šo veiksmīgo virzību viņa pateicās JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļiem un redakcijai. Vienlaikus D. Ābele uzteica redakcijas darbu jauno talantu meklējumos, kas notiek ar ikgadējo JV studentu pētniecisko darbu konkursu palīdzību.

Arī Augstākās tiesas senators, LU profesors Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns veltīja atzinīgus vārdus žurnāla saturam un vēlēja redakcijai rast ceļus, kā turpināt paplašināt auditoriju, lai noderīgās publikācijas sasniegtu pēc iespējas plašāku lasītāju loku.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka publikācijas žurnālā ir nozīmīgs informācijas avots gan tiesību zinātnē, gan juridiskajā praksē. Tādēļ šādam izdevumam ir jānodrošina valsts atbalsts, kā tas pirms kara notika ar "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi". Tik mazā valstī kā Latvija profesionālam nozares preses izdevumam nodrošināt iznākšanu saviem spēkiem ir sarežģīti.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzina, ka viņa kolēģi tiesneši un tiesas darbinieki lasa žurnālu ne vien tādēļ, lai smeltos darbam noderīgas atziņas, bet arī tādēļ, lai noskaidrotu, kāds ir juridiskās sabiedrības viedoklis par Satversmes tiesas veikumu. Viņš arī pauda prieku, ka JV nav skārusi krīze, kā diemžēl ir noticis ar citiem juridiskās nozares preses izdevumiem, kuri 2009. gadā beiguši iznākt.

Savukārt LV valdes loceklis un JV darba "kurators" Aivars Maldups ar gandarījumu uzteica JV padomes pozitīvo ietekmi uz žurnāla attīstību un tēlu. Viņš atklāja, ka savulaik ierosinājis veidot zinātniski konsultatīvo padomi ne vien tādēļ, lai tā redakciju atbalstītu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, bet arī tādēļ, lai autoritatīvie juristi, kas uzaicināti darboties padomē, kļūtu par papildu garantu "Jurista Vārda" ietekmei juridiskajā sabiedrībā.

Svinību gaisotnē tomēr raisījās arī nopietna domu apmaiņa. Viens no tematiem – sen aizsāktā diskusija par nepieciešamību "Jurista Vārdam" tiekties uz akadēmiski vispāratzīta, recenzējama, zinātniskā izdevuma statusu, kas ļautu JV ievietotajiem rakstiem kļūt par starptautiski citētiem, līdz ar to ieguldot autoru akadēmiskajā karjerā un atpazīstamībā.

Pēc tam, kad finansējuma trūkuma dēļ 2009. gada rudenī diemžēl tika slēgts žurnāls "Likums un Tiesības" un krīzes dēļ kavējas arī "Latvijas Universitātes zinātniskie raksti", JV redakciju uz šāda akadēmiska izdevuma statusa iegūšanu mudina ne viens vien Latvijas tiesību zinātnieks: šobrīd publicēt zinātnisku pētījumu tiesību zinātnēs recenzējamos izdevumos latviešu valodā faktiski vairs gandrīz nav iespējams. Savukārt latviešu zinātnieku kūtrums publicēties svešvalodās un līdz ar to popularizēt gan savu vārdu, gan Latvijas zinātni kopumā pierādījies arī nesenā pētījumā, ko veikusi Rīgas Ekonomikas augstskola (sk. www.saki.lv Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas diskusiju "Pētniecība Latvijas universitātēs: kā uzlabot kvalitāti?"), – starptautiskos akadēmiskās citējamības indeksos atšķirībā no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem latviešu zinātnieku vārdi tikpat kā neparādās.

JV redakcija iespēju iegūt akadēmiski citējama žurnāla statusu izskatījusi jau vairāku gadu garumā. Taču tam ir arī vairāki pretargumenti: iznākot reizi nedēļā, JV šobrīd operatīvi atspoguļo notikumus Latvijas tiesību sistēmā, ātri reaģē uz aktuālajām problēmām. Akadēmiskā izdevuma statusā tas nebūtu iespējams. Pirmkārt, tādēļ, ka būtiski sašaurinātos autoru loks, otrkārt, visi raksti pirms publicēšanas būtu jālasa un jārecenzē vairākiem tiesību zinātniekiem. Iespējams, izeja no šīs situācijas būtu – veidot JV akadēmisku pielikumu ar regularitāti, piemēram, reizi ceturksnī.

Taču šajā sakarā būtiska ir arī finansējuma problēma. Atklāts ir jautājums, vai šāda projekta realizācijai VSIA "Latvijas Vēstnesim" atbalstu varētu sniegt akadēmiskās institūcijas un juristu profesionālās organizācijas. Šeit svarīgi atzīmēt, ka, piemēram, Igaunijas juridisko žurnālu "Juridica" un "Juridica International" iznākšanas finansiālo stabilitāti nodrošina Igaunijas Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, kā arī notāru un advokātu apvienību regulārs finansiāls atbalsts.

Dina Gailīte