[..] 2.3.2. Funkcionālās problēmas

Tātad ne tikai tiesu uzbūve un darbība, bet gan vairāk pati sabiedrība rada problēmas ar tiesu pārlieku lielo noslodzi. Jau no pirmsvalsts laikiem cilvēki iecēla arbitrus, lai tie taisnīgi izšķirtu strīdus. Vēlāk sabiedrībā tiek speciāli veidota vesela virkne profesiju, kuru tiešais uzdevums ir risināt sociālos konfliktus, lai garantētu mieru un stabilitāti.¹ Izveidojoties valstij, strīdu izspriešanas funkciju uz tiesību pamata uzticēja tiesām. Tiesas pamatuzdevums ir spriest tiesu, t. i., taisnīgi un objektīvi uz tiesību normu bāzes atrisināt konfliktu vai sodīt ļaundari, kurš ar savu darbību apdraudējis sabiedrības locekļus. Tas nozīmē, ka tiesai piekrīt darbības, kas saistītas ar konfliktu un apstrīdamu pārkāpumu vai apstrīdamu sabiedriski svarīgu faktu konstatēšanu, tātad jebkura prāva pēc būtības ir valsts pilnvarotu personu darbība, kas vērsta uz strīda likumīgu izskatīšanu.

Tomēr, jo sarežģītāka kļūst sociālo attiecību sistēma, jo specifiskākās attiecību jomās veidojas konflikti. Tāpēc attīstītā sabiedrībā parādās aizvien jauna tiesiskā regulācija, aizvien plašāka sociālo konfliktu joma pakļaujas tiesiskajam risinājumam un aizvien plašāk konfliktu risināšanā tiek iesaistītas dažādas valsts institūcijas (bāriņtiesas, administratīvās tiesas u. c.). Niklass Lūmans uzskata, ka rietumu sabiedrībā pastāv tendence vienveidīgi ar institūciju palīdzību risināt bieži pilnīgi nevajadzīgus un nenozīmīgus konfliktus.² Tas rada valsts varas institūciju, īpaši tiesu, pārslogotību.

Ievērojamu skaitu no visām darbībām, ko Latvijā šobrīd veic tiesneši, veido lietas, kurās nav ne strīda, ne tiesību pārkāpuma. Tas nozīmē, ka, veicot šīs darbības, tiesnesis nepilda savu pamatuzdevumu, kura veikšanai no tiesneša amata kandidāta tiek prasītas fundamentālas zināšanas un plaša praktiskā pieredze. Kā situāciju raksturo paši tiesneši, ir gadījumi, kuros viņi darbojas kā "pastkastītes", "klerki". Minētais attiecas tieši uz civilprocesu. Liela daļa aptaujāto respondentu pauž viedokli, ka ir nelietderīgi uzticēt tiesnešiem darbības, kur tiek prasīts tikai formāls tiesneša akcepts, bez iedziļināšanās lietas būtībā. Tas attiecas uz šādām civillietu kategorijām un darbībām:

1) saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā;

2) saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana;

3) laulības šķiršana, kur nav strīdu starp laulātajiem;

4) ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana;

5) nekustamā īpašuma brīvprātīga pārdošana tiesas ceļā;

6) saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā.

Praktiski visi respondenti, izņemot vienu, uzskata, ka no tiesnešu kompetences ir jāizslēdz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana un lietas par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Viens respondents (tiesnesis) nedaudz šaubījās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, jo tas tomēr esot sarežģītāks process nekā saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, tomēr pieļāva, ka tas arī varētu nebūt šķērslis.

Jautājumā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izņemšanu no tiesas kompetences problēmu rada ne tik daudz juridiski, cik saimnieciski apsvērumi. Lai gan viennozīmīgi ir skaidrs, ka šeit nav strīda un tiesnesis, pildot šo uzdevumu, nespriež tiesu, vēlme izņemt šo lietu no tiesas kompetences atduras pret zināmu aprindu pretestību tiesā un izpildvarā, jo šo vienkāršo lietu ir ļoti daudz. To izpilde (ja skatās vienu atsevišķu darbību) neprasa ievērojamu darba laiku un tiesneša intelektuālo piepūli, bet ienes ievērojamu materiālo labumu valsts nodevu veidā.

Te mēs nonākam pie jautājuma, vai tiesai ir jāpelna? Visiem ir skaidrs, ka šīs lietas pēc būtības nepiekrīt tiesai, jo nav tiesas spriešanas funkcijas. Vienīgā iebilde par tiesneša kā lēmēja nozīmi saistību piespiedu izpildīšanā brīdinājuma kārtībā bija: tiesneša amata kā valsts varas reprezentētāja prestižs ir augstākais tiesu varā, bet tā ir atruna par autoritāti, nevis kompetenci vai kvalitāti. Tātad saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā nodošanu citām institūcijā neaizkavē iebildumi pēc būtības, ka tieši tiesneša kompetence ļauj izskatīt šo lietu, bet citu tik kompetentu izpildītāju nebūs. Lietu skaits saistību piespiedu izpildīšanā brīdinājuma kārtībā ir tik liels, ka to izņemšana no tiesu kompetences ievērojami atslogos tiesas. Arī tiesneši no rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām uzskata, ka šīs lietas ir jāizņem no tiesu kompetences. Respondenti kā šīs funkcijas pārņēmējus redz zvērinātus notārus vai zvērinātus tiesu izpildītājus. Ir ieteicams šo funkciju uzticēt zvērinātiem tiesu izpildītājiem, jo notāri vairāk saskaņo pušu gribu un intereses, bet saistību piespiedu izpildīšanā brīdinājuma kārtībā nekāda saskaņošana nenotiek, tas ir piedziņas process, kurš Latvijas Republikas tiesu varas struktūrā vairāk ir saistīts ar tiesu izpildītāju funkcijām. Taču arī notāri varētu pilnvērtīgi veikt nepieciešamās funkcijas, jo viņiem ir atbilstoša kompetence un atbildība (arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana).

Par citām lietu kategorijām viedokļi dalījās, tomēr ievērojams vairākums respondentu par alternatīvu bezstrīdus laulību šķiršanas institūciju tiesas vietā minēja zvērinātus notārus, kuri veiksmīgi ir pārņēmuši jau bezstrīdus mantojuma lietas. Arī citas bezstrīdus lietas vairākums respondentu nākotnē redz zvērinātu notāru kompetencē. Tas atslogotu tiesu, mazinātu tiesas darbības izmaksas – tā uzskata respondenti.

Divas tiesu varas amatpersonas tomēr šajā jautājumā bija rezervētākas, jo arī šādu lietu atrašanās tiesneša kā valsts varas pārstāvja kompetencē "garantē svaru pieņemtajam lēmumam". Turklāt tiesām tomēr klasiski ir raksturīga ne vien tiesas spriešanas funkcija, bet arī civiltiesiskās apsardzības funkcija, respektīvi, pienākums sekot civiltiesisko attiecību dalībnieku tiesību ievērošanai. Šādas funkcijas veikšanai ir nepieciešams būt apveltītam ar varas elementu, kura trūkst klasiskam notariātam. Līdz ar to varas funkciju nodošana notariātam nozīmētu arī notariāta institūta pamatu maiņu, un jautājums ir – vai tas ir nepieciešams. Šā iemesla dēļ notariātam nevarētu tikt nodota nekustamā īpašuma brīvprātīga pārdošana tiesas ceļā un ārvalstu spriedumu atzīšana. Arī laulības šķiršana, kā uzskata šie divi respondenti, pat ja tā ir bezstrīdus, tomēr ir saistīta ar tādu kā valsts varas aktu, tādēļ arī šis jautājums varētu būt diskutabls.

Notāriem varētu arī tikt nodota saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā, taču, kā uzsvēra tiesu amatpersonas, šī funkcija ir tik minimāla, ka nekādu būtisku slogu tiesām neuzliek.

Piemēram, 2009. gada pirmajā pusgadā civillietu un pieteikumu klāstā saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana (civillietu kategorija 51.1.) un saistību izpilde brīdinājuma kārtībā (civillietu kategorija 51.2.) veido būtisku īpatsvaru – 66,8% – no visām pirmajā instancē skatītajām lietām un pieteikumiem.

1. tabula. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas (civillietu kategorija 51.1.) un saistību izpildes brīdinājuma kārtībā (civillietu kategorija 51.2.) īpatsvars pirmajā instancē skatīto lietu un pieteikumu skaitā

Lai gan pieteikumu izskatīšana vairumā gadījumu notiek īsā termiņā (līdz trim mēnešiem), tomēr šeit rodami vislielākie resursi pirmās instances tiesas atslogošanai.

Šo pieteikumu izskatīšanā nomaksātās nodevas 2008. gadā bija 273,4 tūkstoši latu, bet 2009. gada pirmajā pusgadā šī summa jau sasniedza 1,4 miljonus latu.

2. tabula. Nomaksātās valsts nodevas

[..]

¹ Mannheim K. Mensch und Gesellschaft im Zeitalter des Umbaus. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1958, S. 353.

² Luhmann N. Legitimation durch Verfahren. Neuwied und Berlin: Luchterhand, 1969, S. 101.