2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā.
Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu.
Šis nepareizais priekšstats ietekmēja pareizu tiesību normu piemērošanu arī valsts institūciju līmenī un aizskāra četru ES dalībvalstu – Kipras, Īrijas, Maltas un Slovēnijas – uzņēmēju subjektīvās tiesības. Autors savā praksē ir dzirdējis vairākus piemērus, it īpaši no zemesgrāmatu darba, kad dažu šo valstu dibinātajām Latvijas komercsabiedrībām ir bijušas liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības un mežu zemes. Bija jāpaiet sešiem gadiem, lai šī nepareizā un diskriminējošā prakse tiktu izskausta.
Autors šajā rakstā apskatīs Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 13. janvāra lēmumu lietā Nr. SKC-410/2010, kas ir ļoti nozīmīgs judikatūras piemērs pareizai ES tiesību piemērošanai un diskriminējošu ierobežojumu likvidēšanai uzņēmējdarbības un kapitāla aprites brīvībai ES.
1. Lietas apstākļi
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "T", kas 100% pieder citai SIA "K", kura savukārt 100% tieši pieder Īrijas pilsonim K.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
