9. Marts 2010 /NR. 10 (605)
Numura tēma
Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli
9
Pētījuma autori (no kreisās) Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba sarunā ar tieslietu ministru Mareku Segliņu
Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu.

Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām.

Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
hmm
11. Marts 2010 / 16:48
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka Jūs pats tikko beidzāt "Turību" un ar ļoti vidējām sekmēm.
bored
11. Marts 2010 / 16:03
0
ATBILDĒT
es lasu: šobrīd Latvijā ne visas lietas pirmajā instancē piekrīt izskatīšanai rajona tiesai, ir lietas, kuras piekrīt apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. tas rada slodzi uz apgabaltiesu. šāda lietu kārtība ir skaidrojama, ka valsts uzskata, ka apgabaltiesu tiesneši ir pieredzējušāki. tomēr tas ir vājš attaisnojums. līdz ar to lietu sadalīšanai starp dažādu līmeņu tiesām nav racionāla pamata.

zinot to, kā šis meistardarbs tapa, gribas pasmaidīt, cik nopietni to apspriež. un pat aicina uz Saeimu :)
tiesnese
11. Marts 2010 / 14:45
0
ATBILDĒT
Tam, ka lietu skata gadiem, diemžēl vai par laimi nav nekāda sakara ar tiesnešu profesionalitāti. Realitāte ir tāda, ka šodien saņemto pieteikumu es varu nozīmēt izskatīšanai ātrākais pēc pusotra gada. Man nav tiesību skatīt vispirms tādu lietu, kuru var izskatīt stundas laikā. Lietas ir jāskata ienākšanas kārtībā. Tā kā diemžēl ir izveidojies liels lietu uzkrājums, tad ir tā, ka jāgaida pusotru gadu arī lietai, kur būs tikai viena tiesas sēde, kas ilgs pusstundu. Tātad reāli jau tiesnesis lietu izskata ātri, bet ātrāk tiesas sēdi nozīmēt nevar. Tas nav labi, bet tam nav nekāda sakara ar tiesnešu profesionalitāti. Varu piekrist juristei, ka tas tā ir izveidojies tādēl, ka sākumā, neskatoties uz lielo pieteikumu skaitu, visu laiku nebija pietiekams tiesnešu skaits Administratīvajā rajona tiesā.

Kas attiecas uz tiesnešu profesionalitāti, tad varu Jūs informēt, ka saskaņā ar likumu ir jābūt vismaz 5 gadu darba pieredzei jurista darbā pēc augstskolas pabeigšanas, lai varētu kļūt par rajona tiesas tiesnesi. Tātad par tiesnesi nekādi nevar būt persona, kas tikai pirms gada pabeigusi augstskolu. Tas vienādi attiecas gan uz Administratīvo rajona tiesu, gan arī uz citām rajona tiesām. Līdz ar to, manuprāt, nav pamata apgalvot, ka automātiski vienā vai otrā tiesā tiesneši būtu profesionālāki. Ir labi un profesionāli tiesneši abu veidu tiesās un tāpat ir ne tik profesionāli tiesneši abās tiesās. Un tas lielā mērā diemžēl ir atalgojuma dēļ. Ne katrs 30 gadus vecs augsti kvalificēts jurists grib un var atļauties strādāt par 500 Ls uz rokas. Es apzinos, ka strādājot citur, es nopelnītu vairāk. Bet es šobrīd varu atļauties strādāt par šādu atalgojumu, taču zinu, ka daudzi nevar atļauties un arī negrib...

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties