Satversmes 103. pantā lietotais jēdziens "aizsargā" prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas.
Nepietiek ar to, ka pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir noteikti svarīgu interešu, t. i., leģitīma mērķa, labad. Tiem ir jābūt arī samērīgiem.
Pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija. Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību. Pašvaldībai ir konkrēti un precīzi jādefinē gan apstākļi, kas liecina par apdraudējuma esamību, gan iespējamās sekas, gan apdraudējuma novēršanas iespējas.
Apstāklis, ka biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pieteiktā sapulce ir domāta kā protests biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" gājienam, nevar būt par pamatu, lai šo sapulci aizliegtu vai lai noteiktu tai citu norises laiku vai būtiski atšķirīgu vietu. Valsts pozitīvais pienākums aizsargāt pulcēšanās brīvību attiecas arī uz vienlaikus notiekošiem pasākumiem, no kuriem viens ir vērsts uz to, lai protestētu pret idejām, kuras, šī pasākuma dalībnieku ieskatā, pauž otra pasākuma dalībnieki.
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I. Freimane, tiesnese A. Kovaļevska, tiesnese D. Suipe, piedaloties pieteicējas biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pārstāvjiem A.T., M.G. un I.P., pieteicējas biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pārstāvim E.Ā., atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvjiem D.M. un A.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pieteikumu par Rīgas pilsētas izpilddirektora 2010. gada 5. marta lēmuma Nr. RD-10-901-nd atcelšanu un biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pieteikumu par Rīgas pilsētas izpilddirektora 2010. gada 5. marta lēmuma Nr. RD-10-899-nd atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2009. gada 6. februārī Rīgas pilsētas pašvaldībā tika saņemts biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" paziņojums gājiena rīkošanai 2010. gada 16. martā no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 maršrutā Doma baznīca (Doma laukums) – Zirgu iela – Līvu laukums – Kaļķu iela – Brīvības bulvāris (Brīvības piemineklis). Gājiena mērķis – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
2009. gada 25. februārī paziņojumu par sapulces rīkošanu Brīvības bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumā pie "Laimas" pulksteņa iesniedza biedrība "Latvijas antifašistiskā komiteja". Biedrība "Latvijas antifašistiskā komiteja" norādīja, ka pasākuma mērķis ir antinacistiskā sapulce.
[2] 2010. gada 5. martā Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija sēdē izskatīja biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" un "Latvijas antifašistiskā komiteja" paziņojumus par publiskajiem pasākumiem.
[3] 2010. gada 5. martā Rīgas pilsētas izpilddirektors pieņēma lēmumu Nr. RD-10-901-nd, ar kuru aizliedza biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pieteikto gājienu. Lēmums pamatoti ar šādiem argumentiem.
[3.1] 2009. gada 16. februārī Rīgas pilsētas pašvaldībā tika saņemta informācija no Rīgas pašvaldības policijas, kurā norādīts, ka Rīgas pašvaldības policijas rīcībā nav informācijas par riskiem vai gatavotiem konfliktiem iepriekš minēto pasākumu laikā.
[3.2] 2010. gada 1. martā Rīgas pilsētas pašvaldībā tika saņemta informācija no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes, kurā norādīts uz iepriekšējo gadu pieredzi, norādot, ka iespējami sabiedriskās kārtības apdraudējumi, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
