Jau pēc dažām nedēļām tiks svinēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadadiena – 1990. gada 4. maijā 138 Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kā norāda projekta izstrādes vadītājs Romāns Apsītis, “kaut arī daļa no viņiem agrāk bija bijuši komunistiskās partijas biedri, tomēr tam vairs nebija būtiskas nozīmes. Tagad viņi bija nostājušies zem sarkanbaltsarkanā karoga un bez šaubīšanās balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu [..] Neatkarības deklarāciju bija iespējams izstrādāt un pieņemt arī tāpēc, ka latviešu tautas atmodas pacēlumam bija nepieciešams augstākais punkts – kulminācijas brīdis, kas iezīmētu tautas ilgu un centienu atrisinājuma ceļu. [..] Tas ir fundamentāls pamatakmens, balstoties uz kuru, pamazām veidojas brīva, neatkarīga, demokrātiska un tiesiska Latvijas valsts. Pieņemot šo Deklarāciju, 1990. gada 4. maijā Latvija politiski pilnīgi izšķīrās par atvadīšanos no Padomju Savienības, tā izšķīrās par 18.novembra Latvijas Republikas atjaunošanu”. (<em>Sk.: Jurista Vārds Nr. 16(371), 03.05.2005.</em>)

Pie deklarācijas idejas un teksta jau kopš 1990. gada marta strādāja deputāti – juristi no Latvijas Tautas frontes frakcijas (Romāns Apsītis, Ilmārs Bišers,
Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš), viņus konsultēja 12 tiesību zinātnieki un praktiķi ārpus parlamenta (viņu skaitā Egils Levits, Edgars Meļķisis, Gunārs Kusiņš un citi).

Sagaidot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā konstitucionālā tiesību akta gadadienu, “Jurista Vārds” uzrunājis vairākus deklarācijas autorus un lūdzis kļūt par mūsu rubrikas “Nedēļas jurists” varoņiem. Kā pirmais no viņiem šonedēļ – Dr.iur. Aivars Endziņš.