No teiktā izriet, ka krimināltiesību uzdevums ir analizēt noziedzīgu nodarījumu sastāvus un pēc tajos ietvertajām pazīmēm (pazīmju kopuma) klasificēt krimināltiesību normas pēc to satura un uzbūves paņēmieniem un izstrādāt teorētiskas rekomendācijas noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu vainas noteikšanā.

Šā raksta mērķis ir sasaistīt krimināltiesību normas saturiskās un konstruktīvās īpatnības ar personas psihiskās attieksmes novērtējumu nodarījumā, lai noteiktu, vai šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tīši vai aiz neuzmanības.

Problēmas turpmākajā analīzē svarīga nozīme ir krimināltiesību teorijā pieņemtajam nodarījumu sastāvu sadalījumam vienkāršos un komplicētos sastāvos. Sadalījuma pamatā ir nodarījuma sastāvu satura izklāsta īpatnības, kas iekļautas dažādās sastāva konstrukcijās.

Noziedzīga nodarījuma vienkāršajā sastāvā ir paredzēts viens noziedzīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas parasti apdraud vienu noziedzīga nodarījuma objektu (aizsargājamo interesi), nodarījums izdarīts ar vienu vainas formu, un tam ir vienas kaitīgās sekas.

Piemēram, persona ir izdarījusi slepenu zādzību (KL 175. pants), kas izpaužas svešas kustamas mantas nelikumīgā paņemšanā, lai rīkotos ar to kā savu, nodarot mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam materiālu zaudējumu.

Pēc noziedzīga nodarījuma sastāva konstruktīvajām īpatnībām tos iedala materiālos, formālos un nošķeltos sastāvos. Par to vairāk mācību grāmatās.¹ Arī sakarā ar minēto nodarījumu sastāvu iedalījumu ir savas problēmas personas psihiskās attieksmes noteikšanā pret nodarījumu. To analīze nav šī raksta mērķis.²

Krimināltiesību teorijā dažreiz komplicētos noziedzīgu nodarījumu sastāvus nosauc par saliktiem sastāviem. Jāatzīst, ka tas nav precīzi. Salikti sastāvi ir tikai viens no komplicēto sastāvu veidiem.

Visi komplicētie noziedzīgu nodarījumu sastāvi pieskaitāmi atsevišķiem (vienotiem) noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar KL 23. panta pirmo daļu atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums ir viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai arī divi vai vairāki savstarpēji saistīti noziedzīgi nodarījumi, kurus aptver vainīgās personas vienots nodoms un kuri atbilst tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

Manuprāt, par komplicētu noziedzīgu nodarījumu sastāvu veidiem varētu atzīt sastāvus, kuros apvienotas šādas pazīmes:

1) divas vai vairākas darbības;

2) divi vai vairāki apdraudējuma objekti (vairākobjektu apdraudējums);

3) divas kaitīgās sekas;

4) divas vainas formas;

5) salikts sastāvs (viena noziedzīga nodarījuma sastāvā apvienotas vairāku citu patstāvīgu (vienkāršu) nodarījuma sastāvu pazīmes);

6) nodarījuma sastāvs, kurā bez darbības vai bezdarbības ietvertas arī kaitīgās sekas (pamatsastāvā vai kā attiecīgā nodarījuma kvalificējoša pazīme);

7) darbība (bezdarbība), kas aizliegta ar citas tiesību nozares tiesību akta normu (noteikumiem), kā rezultātā iestājušās kaitīgas sekas;

8) nodarījuma sastāvā iekļauts administratīvi sodāmu pārkāpumu kopums, kas izdarīti atkārtoti gada laikā;

9) nodarījumu sastāvs veidots kā turpināts vai ilgstošs noziedzīgs nodarījums.³

Krimināllikumā tikpat kā nav konstruēti noziedzīga nodarījuma sastāvi, kuru objektīvā puse satur divas darbības. Šādi nodarījumi uzskatāmi par izdarītiem ar tiešu nodomu. KL 322. pantā paredzēta atbildība par starpniecību kukuļošanā, kas formulēta kā darbība, kas izpaužas kukuļa nodošanā no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Tāds noziegums ir pabeigts, ja starpnieks ir paņēmis nodošanai kukuli un to nodevis kukuļņēmējam.

Jautājumā par vainu turpinātos un ilgstošos noziedzīgos nodarījumos ne teorētiskā, ne praktiskās piemērošanas ziņā problēmas nerodas.

Saskaņā ar KL 23.