18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)
Informācija
Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu.

Šogad pieņemtie Satversmes tiesas likuma grozījumi (prasība par izglītību un, jo īpaši, vecuma robeža – vismaz 40 gadi) ir izslēguši no kandidēšanas daudzus labus jaunākās paaudzes juristus, kas jurista izglītību ieguvuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Līdz ar to nevar teikt, ka uz Satversmes tiesas tiesneša amatu stāvētu rindas. Gan publiski, gan aizkulisēs ir apspriesti un uzrunāti vairāki kandidāti, bet lielākā daļa no viņiem ir atteikušies. Ja arī kāds ir piekritis, tad līdz galam nav ieguvis politisko spēku simpātijas. Arī juristu profesionālās organizācijas diemžēl nav izteikušas vēlmi piedalīties šajā procesā un sniegt savu redzējumu par nākamo Satversmes tiesas tiesnesi.

Šobrīd ir divi kandidāti, kas tiks virzīti balsojumam Saeimā. Nav daudz gadījumu, kad Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimai ir jābalso par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu. Pirms Juridiskās komisijas deputāti varēja izjautāt kandidātus, notika diskusija, vai komisijai ir jābalso par kandidātiem. Līdzšinējā prakse nav viennozīmīga, ir bijuši gadījumi, kad balsojums nav noticis, tomēr pēdējos gadījumos komisijas deputāti ir balsojuši. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja deputātus ievērot vienādu praksi. Deputāti izšķīrās, ka komisija šoreiz nebalsos, līdz ar to būs jāizšķiras visai Saeimai, aizklāti balsojot ar vēlēšanu biļeteniem.

V. Muižniece un S. Meiere izklāstīja deputātiem savu līdzšinējo profesionālo pieredzi. Deputāti pārliecinājās, ka abas kandidātes atbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām tiesneša kandidāta formālajām prasībām.

Kaut sākotnēji gribējās ticēt, ka komisijas sēde būs abu kandidāšu aktīva iztirzāšana, tas tomēr nenotika. Deputāti abām kandidātēm kopā uzdeva tikai trīs jautājumus, divus – V. Muižniecei, vienu – S. Meierei.

Vienīgais jautājums S. Meierei bija par līdzšinējo Satversmes tiesas praksi saistībā ar tiesnešu atsevišķo domu biežumu, ko uzdeva Dzintars Rasnačs. Uz to S. Meiere atbildēja, ka pēdējā laikā ir arvien vairāk gadījumu, kad tiesneši pievieno atsevišķās domas. Ar to arī aprobežojās kandidātes izjautāšana.

Savukārt deputāts Vladimirs Buzajevs V. Muižniecei jautāja, vai viņa nenokļūs interešu konflikta situācijā, ja tiks ievēlēta. Viņa esot pēdējo trīs Saeimu deputāte un ilgstoši arī koalīcijas partijas pārstāve. Viņa ir apspriedusi lielāko daļu likumu, ko Satversmes tiesa vērtē tagad un, iespējams, vērtēs nākotnē, un balsojusi par. V. Muižniece atbildēja, ka ir noteikta kārtība, kā šādā situācijā rīkoties, un tajā brīdī, kad viņa sāktu pildīt amata pienākumus, viņas politiskā darbība tiktu izbeigta, turklāt Saeimas deputātiem nav profesionālās darbības aizliegumu.

Nenoliedzami, tā ir aktuāla problēma, kas raisa arī citus jautājumus, uz ko nav viennozīmīgas atbildes. Vai aktīvs politiķis vienas dienas laikā, izstājoties no politiskās partijas, var kļūt apolitisks, vai ieņemamais amats maina cilvēka domāšanu, vērtības un uzskatus? Protams, kandidāts varētu nepiedalīties konkrēto likumu izvērtēšanā, noraidot visas šaubas, bet vai pārmērīgi bieži?1

Otru jautājumu uzdeva Ilma Čepāne: vai V. Muižniece ir veikusi arī zinātniski pētniecisko darbu, kas Satversmes tiesas tiesneša darbā ir ļoti svarīgs. Kandidāte atzina, ka pēdējais zinātniski pētnieciskais darbs ir maģistra darbs par administratīvo procesu valsts pārvaldē un viņai nav zinātnisku publikāciju. Tomēr, strādājot par Valsts prezidenta padomnieci likumdošanas jautājumos, viņa ir rakstījusi vairāku likumprojektu analīzi, arī Juridiskajā komisijā tiek analizēti Satversmes tiesas spriedumi.

Sēdes noslēgumā sēdes vadītājs Dz. Rasnačs aicināja kandidātes līdz Saeimas balsojumam pieteikties uz tikšanos pie frakcijām, par ko dažiem klātesošajiem radās jautājumi, kā tas darāms. Šķita, ka pašām kandidātēm jāveido priekšvēlēšanu kampaņa un jāspēj rast politisko atbalstu un ka Saeimas deputāti labākā kandidāta meklējumos aktīvi neiesaistīsies.

Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanai ir nepieciešama 51balss. Balsojums Saeimā notiks 20. maijā.

Gatis Litvins


1 Sal. Goldstein T. Elena Kagan and Recusal–UPDATED. Pieejams: http://www.scotusblog.com/2010/04/elena-kagan-and-recusal/ [skatīts 12.05.2010.].

 

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties