Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bieži vien tās nemaz nevar nosaukt par diskusijām, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot viena otrā ieklausīties. Rakstā tiks atspoguļota normatīvo aktu virzība šķīrējtiesu darbības uzlabošanai, apskatītas aktuālās problēmas, sniegts skatījums uz šo problēmu risinājumiem un piedāvājumi normatīvo aktu grozījumiem.

[1] Mēģinājumi sakārtot šķīrējtiesu darbību iezīmējās ar diviem likumprojektiem – jaunais Šķīrējtiesu likuma likumprojekts¹ un attiecīgi arī Civilprocesa likuma² grozījumu projekts.³ Atklātībā šie abi likumprojekti nāca 2007. gada 18. oktobrī, kad tie tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam 2007. gada 18. decembrī “Jurista Vārdā” tika publicēti vairāku Latvijas speciālistu viedokļi par šiem likumprojektiem.

Vēlāk iestājās zināms klusums, bet gandrīz tieši pēc gada, t. i., 2008. gada 16. decembrī “Jurista Vārdā” tika minēts,⁴ ka 2008. gada 5. augustā klajā nāca Šķīrējtiesu likuma likumprojekta otrā versija.⁵ Tajā pašā “Jurista Vārda” numurā ieskatu topošajā likumprojektā sniedza ārvalstu šķīrējtiesu speciālisti.

Savukārt no Tieslietu ministrijas tika saņemta informācija, ka tieslietu ministrs 2009. gada 21. janvārī organizē ekspertu diskusiju par likumprojektā “Šķīrējtiesu likums” ietvertā regulējuma pilnveides iespējām un likumprojekta tālāku virzību. Ņemot vērā ekspertu dažādos viedokļus un atšķirīgo konceptuālo redzējumu par projekta nepieciešamību, tā saturu un regulējuma apjomu, saskaņā ar Ministru kabineta 2002.