Iesākumā autore vēlas dot īsu ieskatu likumprojektu, kuri ar 2010. gada 1. decembri paredz, ka bezstrīdus laulības šķirs dzimtsarakstu nodaļas un zvērināti notāri, pieņemšanas vēsturē. Idejas pirmsākumos bija paredzēts, ka tikai zvērinātiem notāriem tiks nodotas bezstrīdus laulības šķiršanas lietas, bet pašvaldības tam pretojās, jo uzskatīja, ka dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas arī ir pietiekami kompetentas, lai varētu šķirt laulību, kā arī pašvaldības no tā gūtu papildu ienākumus.

2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē uz izskatīšanu tika virzītas likumprojektu redakcijas, kuras paredzēja, ka bezstrīdus laulības šķiršanas lietas tiks nodotas abām iepriekš minētajām institūcijām. Šajā sēdē par šo tēmu bija daudz diskusiju, kuru rezultātā tika atbalstīts Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ierosinājums nodot bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešanu tikai zvērinātiem notāriem, kā arī tika uzdots Tieslietu ministrijai precizēt iesniegtos likumprojektus un to anotāciju redakcijas un tās iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tieslietu ministrija pārstrādāja visus attiecīgos likumprojektus un to anotācijas, likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā pat norādīja, ka "Dzimtsarakstu nodaļu funkcijas netiek paplašinātas".²

2010. gada 13. jūlija Ministru kabinetā sēdē tomēr tika atbalstīti nevis Tieslietu ministrijas pārstrādātie likumprojekti, bet gan Ministru kabineta komitejas sēdēs neatbalstītie likumprojekti. Tātad – tālāk virzīšanai uz Saeimu tika atbalstīts priekšlikums bezstrīdus laulības šķiršanas lietas nodot ne tikai zvērinātiem notāriem, bet arī dzimtsarakstu nodaļām.

2010. gada 26. jūlijā likumprojekti un to anotācijas tika izsniegti Saeimai, kura tos izskatīs Saeimas kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā. Šāds notikumu risinājums liek izvirzīt jautājumu par kārtējo labas idejas un tās risinājuma iespējamo sabojāšanu jau pirms tās īstenošanas.

1. Laulības šķiršanas būtība un sekas

Laulība izbeidzas četros gadījumos – sakarā ar viena vai abu laulāto nāvi, ar viena laulātā izsludināšanu par mirušu, laulību atzīstot par neesošu un laulību izšķirot. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem laulību var izšķirt, ceļot prasību par laulības šķiršanu pēc viena vai abu laulāto pieteikuma, bet šķirt var tikai tādu laulību, kas noslēgta likumā paredzētajā kārtībā. Laulības šķiršanu var lūgt tikai paši laulātie vai viņu speciāli pilnvarotas personas, un laulība ir šķirta no dienas, kad spriedums par laulības šķiršanu ir stājies likumīgā spēkā.

Ar laulības šķiršanu izbeidzas laulāto savstarpējās tiesības, pienākumi un laulāto mantisko attiecību režīms. Tātad, ja starp laulātajiem laulības laikā nav bijis noslēgts laulības līgums, tad tiek izbeigtas laulāto likumiskās mantiskās attiecības un viņu manta pēc laulībām vairs netiek iedalīta katra laulātā atsevišķā mantā un abu laulāto kopīgā mantā. Gadījumā ja starp laulātajiem laulības laikā ir bijis noslēgts laulības līgums, tad ar laulības šķiršanu izbeidzas laulāto līgumiskās mantiskās attiecības režīms.