Iemeslu, kāpēc citās valstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jautājumi ir risināti efektīvāk nekā Latvijā, var izskaidrot šādi: pirmkārt, piemēram, ASV tiesību aizsardzības iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā organizētās noziedzības aktivitātes identificēja jau trīsdesmitajos gados, tādēļ pilnīgi saprotams, ka ASV šobrīd ir apkopojusi lielu praksi šajā jautājumā. Līdzīgi arī daudzas Eiropas valstis, kaut arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā noziegumu kriminalizēja tikai astoņdesmitajos gados, tomēr jau ir paguvušas apkopot tiesu praksi un virzīt savu valstu nacionālo likumdošanas procesu optimālajā virzienā cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Otrkārt, šīm valstīm ir liela pieredze, kura gūta starptautiskā tiesiskā regulējuma izstrādē. Šajā aspektā var minēt daudzas rekomendācijas un konvencijas, kas sekmē cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kā piemēru var nosaukt tā dēvētās Bāzeles komitejas izstrādātās rekomendācijas par bankas operācijām. Šīs komitejas sastāvā ietilpst ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija, Lielbritānija, Itālija, Beļģija, Šveice un Zviedrija.

Ņemot vērā ārvalstu lielo pieredzi tādu tiesību aktu izstrādē, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, to piemērošanu praksē, šajā rakstā piedāvāts ieskats Krievijas Federācijas un Ukrainas nacionālajos likumos, kā arī tiesu praksē šajā jomā. Ieskats citu valstu – Apvienotās Karalistes, ASV, Itālijas, Francijas, Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices – tiesu praksē un nacionālajos likumos tiks sniegts turpmākajās publikācijās.

Kriminālatbildības īpatnības Krievijas Federācijā

Līdzi kā citās Eiropas valstīs arī Krievijas Federācijā (turpmāk tekstā – KF) tiesību norma, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāma par relatīvi jaunu tiesību normu Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā¹ (turpmāk tekstā – KF KK). Arī KF KK līdzīgi kā Krimināllikums Latvijā (turpmāk šajā nodaļā – KL) ir piedzīvojis vairākus būtiskus konkrētās normas grozījumus. Tomēr jau sākotnēji KF likumdevējs, paredzot kriminālatbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (atmazgāšanu), ir izvēlējies konstruēt tiesību normu tā, lai pēc iespējas plašāk ar Kriminālkodeksu ierobežotu jebkādu nelikumīgo aktivitāšu (likumpārkāpumu) rezultātā iegūto līdzekļu legalizācijas procesus. Par atskaites punktu šādas speciālās normas ieviešanai KF jāmin 1996. gads, kad KF KK tika ietverta jauna norma – "174. pants. Nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu vai citas mantas legalizēšana (atmazgāšana)", kuras panta pirmās daļas dispozīcija paredzēja atbildību par "finanšu operāciju un citu darījumu veikšanu ar naudas līdzekļiem vai citu mantu, kas iepriekš iegūta nelikumīgā veidā, kā arī par šādu līdzekļu vai citas mantas izmantošanu, lai nodrošinātu komercdarbību vai citu ekonomisku darbību". ²

Panta otrajā daļā tika noteikta paaugstināta atbildība par panta pirmajā daļā paredzēto darbību veikšanu: a) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās; b) vairākkārt (atkārtoti); c) to izdarījusi persona, izmantojot savu dienesta stāvokli. Savukārt panta trešajā daļā tika paredzēts naudas atmazgāšanas kvalificēts sastāvs:

1) organizēta grupa;

2) liels apmērs.

Lai izprastu minētās normas juridisko konstrukciju, tiek piedāvāts aplūkot sastāva objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Analizējamā panta izpratnē ar darījumiem saprot "fizisko un juridisko personu darbību nolūkā dibināt, mainīt vai pārtraukt civiltiesiskās attiecības (tiesības un pienākumus)".³

Pēc saturiskās jēgas minētais darījuma definējums nav krasi atšķirīgs no citu valstu normatīvajos aktos definētā darījuma jēdziena. Tā, piemēram, mūsu valsts Civillikuma Ceturtajā daļā Saistību tiesību 1403. pants paredz: "Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai."⁴

Noziedzīgā nodarījuma grupas objektu veido ekonomiskās intereses, bet ar galveno tiešo noziedzīgā nodarījuma objektu saprot ekonomikas intereses finanšu jomā, normatīvajos aktos noteikto finanšu līdzekļu un citas mantas aprites kārtību, kas faktiski sakrīt ar KL 195. pantā definēto grupas objektu (tautsaimniecības intereses) un galveno tiešo noziedzīgā nodarījuma objektu.

Objektīvo pusi raksturo finanšu operāciju un citu darījumu veikšana ar naudas līdzekļiem vai citu mantu, kas iepriekš iegūta nelikumīgā veidā, kā arī šādu līdzekļu vai citas mantas izmantošana, lai nodrošinātu komercdarbību vai citu ekonomisku darbību.

Noziedzīgajam nodarījumam ir formāls sastāvs un tas skaitās pabeigts ar finanšu vai citu darījumu veikšanas atzīšanas brīdi vai ar minēto darījumu noslēgšanas brīdi (naudas līdzekļu pārskaitījums, valūtas pirkšana u. c.).

Ar nelikumīgu naudas līdzekļu vai citas mantas iegūšanu atbilstoši pantam jāsaprot naudas līdzekļu vai citas mantas vai tiesību uz šādiem līdzekļiem vai mantu iegūšana bez nepieciešamā tiesiskā pamata.

Citi darījumi panta izpratnē – fizisko un juridisko personu darījumi nolūkā dibināt, mainīt vai pārtraukt civiltiesiskās attiecības (tiesības un pienākumus).