24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)
Akadēmiskā dzīve
Cik daudz juristi zina par informācijas tehnoloģijām
9

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu pētnieciskā laboratorija 2010. gadā ir veikusi eksprespētījumu par dažādu informācijas resursu izmantošanu juristu praktiskajā darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot juristu zināšanas un prasmes, jurisprudencē lietojot informācijas tehnoloģijas. Pētījums ļauj izdarīt vispārīgus secinājumus par informācijas izmantošanas tendencēm juristu darbā.

Aptauja par juristu datorprasmēm

Pētījuma ideju, atsaucoties uz 1992. gada 19. oktobrī Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņemto Rekomendāciju par apmācību, pētniecību, juristu praktisku apmācību tiesību un informācijas tehnoloģiju jomā,1 2009. gada nogalē ierosināja Starptautiskā tribunāla par Bijušo Dienvidslāviju ad litem tiesnesis Dr.iur. Uldis Ķinis, kurš ir Latvijā zināmākais speciālists kibernoziegumu jomā. Minētā rekomendācija uzsver, ka nepieciešamas būtiskas pārmaiņas juridiskās apmācības jomā saistībā ar informācijas tehnoloģiju plašāku un intensīvāku izmantošanu elektroniskā vidē.

Pētījumā tika noskaidroti un analizēti juridisko profesiju pārstāvju ieradumi un tendences tādās informācijas sabiedrības jomās kā datoru un interneta izmantošana, iegūto zināšanu un prasmju pašnovērtējums, automatizēto datu apstrādes sistēmu izmantošana jurista darbā.

Sadarbojoties ar Latvijā atzītiem informātikas un tiesību speciālistiem, RSU Juridiskās fakultātes Studentu pētnieciskā laboratorija izstrādāja aptaujas anketas dažādu juridisko profesiju darbiniekiem.

Darba metodoloģiskajā pamatā tika izmantotas tiešās datorizētās respondentu intervijas, kuras veiktas laikā no 2010. gada 2. aprīļa līdz 10. maijam. Pētījums aptvēra juristu grupas vecumā no 25 līdz 66 gadiem. Pētījuma gaitā tika veiktas intervijas, aptaujas, kā arī anketēti respondenti un iegūti empīriski dati no dažādiem juridisko profesiju pārstāvjiem (kopumā 106 respondentiem) – advokātiem, prokuroriem, tiesnešiem, notāriem, policistiem, tiesu izpildītājiem, juriskonsultiem, kuri sniedza ziņas par dažādiem informācijas avotiem, datubāzēm un citām tehnoloģijām, ko nākas izmantot praktiskajā darbā.

Jāatzīst, ka iegūtie pētījuma rezultāti bija visnotaļ interesanti un arī praktiski lietderīgi. Piemēram, pētījums parādīja, ka 50% aptaujāto dalībnieku iemaņas darbam ar informāciju tehnoloģijām ir apguvuši pašmācības ceļā. Tikai 13% respondentu tās apguvuši juridiskā augstskolā, savukārt 21% – speciālos apmācības kursos. Tātad juridiskajās mācību iestādēs tomēr būtu jāpievērš lielāka uzmanība jomām, kas ir saistītas ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, kuras varētu būt noderīgas jurisprudencē.

No tiem respondentiem, kuri iemaņas ar informācijas tehnoloģijām apguvuši juridiskā augstskolā, 20% tās apguvuši tiesību informātikas studiju ietvaros, 24% – darbojoties datorklasēs, bet atlikušie 52% – citādi. Gribētos pievērst uzmanību tam, ka tiesību zinātņu studiju programmās tomēr būtu nepieciešams sniegt zināšanas par tiesu statistiku, juridisko informātiku, jaunajām tehnoloģijām (programmām, datubāzēm), kuras juristiem varētu būt īpaši noderīgas.

Kas attiecas uz zināšanu pašnovērtējumu darbā ar informācijas tehnoloģijām, 30% aptaujāto savas zināšanas IT jomā novērtēja visai pieticīgi – ar pirmo līmeni. Tas nozīmē, ka trešdaļa praktizējošo juristu spēj darboties tikai ar vienkāršākajām pamatprogrammām (Internet Explorer, Windows operētājsistēma u. tml.), savukārt vairāk par pusi jeb 70% respondentu savas zināšanas novērtē ar otro līmeni, tātad spēj darboties ar tādām programmām kā PowerPoint, Excel, Access u. c. Neviens no respondentiem nebūtu gatavs strādāt trešajā līmenī, kas prasītu speciālas prasmes un iemaņas izveidot vienkāršas datubāzes. Neviens respondents nespētu strādāt arī ceturtajā līmenī, kas paredz spēju izstrādāt speciālas programmas darba vajadzībām. Iegūtie pētījuma rezultāti liecina, ka juristu sagatavošanas programmās, praktizējošo tiesību speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas procesā ir jāparedz plašākas iespējas uz turpmāko pilnveidošanos. Respektīvi, būtu jāizstrādā metodika padziļinātākai juridisko profesiju pārstāvju apmācībai.

No tiem respondentiem, kuri izmanto informācijas tehnoloģijas, gandrīz vai puse (48%) atbilstoši profesionālajām vajadzībām savas zināšanas šajā jomā vērtē kā labas. Tomēr nedaudz vairāk (52%) tās vērtē kā apmierinošas. Visai interesanti atbildes uz šo jautājumu saistās ar respondenta vecumu. Savas zināšanas kā labas novērtē 8% respondentu vecumā līdz 25 gadiem, 20% vecuma grupā no 26 līdz 40 gadiem. Savukārt 41–65 gadu vecuma grupā vairs tikai 5% savas zināšanas vērtē kā labas, bet pārējie 35% tās vērtē apmierinoši. Kopumā informācijas tehnoloģijas visvairāk tiek izmantotas tieši vidējā vecuma grupā (26–40 gadi).

Jautājumā par to, vai respondenti vēlas papildināt savas zināšanas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu jurisprudencē, 85% atbild apstiprinoši. Arī šis pozitīvais rezultāts ļauj domāt par tālākajām perspektīvām. Tātad lielākā daļa respondentu atzīst, ka jaunas zināšanas informāciju tehnoloģijās viņiem ir nepieciešamas.

No aptaujas rezultātiem izriet, ka lielākā daļa praktizējošo juristu datortehnoloģijas izmanto tikai kā informācijas ievadīšanas (rakstīšanas) ierīci. Tikai nelielai aptaujāto daļai ir izstrādātas speciālas programmas, piemēram, klientu datubāzes, dokumentu kopiju reģistri. No tā var secināt, ka juristiem pastāv vispārīga problēma ar atbilstošu tehnoloģiju nodrošinājumu.

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas šajā jomā, pamatojoties uz minēto Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju un pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem.

 

Diskusija par pētījuma rezultātiem

Pētījuma gaitā iegūtie dati bija labs pamats, lai veidotu diskusiju par iegūtajiem rezultātiem. 2010. gada 30. jūnijā RSU Studentu pētnieciskā laboratorija kopā ar Juridiskās fakultātes vadību organizēja zinātniski praktisko semināru "Juristu darbības informatīvais nodrošinājums", kura laikā tika publiskoti dati par pētniecisko projektu. Seminārā tā dalībnieki sniedza informāciju arī par jaunākajām pieejām un tehnoloģijām, kādas tiek izmantotas, veicot likumpārkāpumus, tajā skaitā kibernoziegumus.

Seminārā piedalījās uzaicinātie informātikas un tiesību speciālisti – Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns profesors Andrejs Vilks, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, LU Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietniece Katrīna Sataki. Semināra norisei sekoja līdzi arī citi pasniedzēji, kā arī studenti, kuri labprāt iesaistījās viedokļu apmaiņā.

Atklājot semināru, RSU Juridiskās fakultātes dekāns profesors Dr.iur. A. Vilks minēja, ka jaunās informācijas tehnoloģijas aizvien plašāk ienāk mūsu dzīvē, tās aizvien intensīvāk tiek izmantotas visdažādākajās jomās, tajā skaitā arī juristu profesionālajā darbībā. Ne mazāk aktīvi jaunās tehnoloģijas lieto arī likumpārkāpēji un noziedznieki. Aizvien izteiktāk pieaug jauno informācijas tehnoloģiju izmantotāju loks, paplašinās virtuālā saskarsme. Daudzos gadījumos arī darījumi, vienošanās notiek virtuālajā telpā. Tas dod iespējas ekonomēt laiku, resursus, pārvēršas pat par savdabīgu modernu dzīves stilu. Šajā vidē ekonomiskās un finansiālās attiecības, neizjūtot šķēršļus un kontroli, ir neierobežotas. Tādējādi pašreizējās, tajā skaitā tiesiskās, attiecības nevar regulēt tikai ar nacionālo likumdošanu vai vietējo tiesu praksi. Juristiem jebkurā jomā ir jābūt gatavotiem darboties virtuālajā telpā.

Uzstājoties ar ziņojumu par pētījumu, RSU Juridiskās fakultātes studenti Mārtiņš Drāke un Artis Liepiņš gan informēja par paša pētījuma mērķiem, uzdevumiem, pētījuma gaitu un autoru kolektīva izveidi, gan arī iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem.

Vērtīga ir arī aptaujāto advokātu kā atsevišķu juristu grupas anketu analīze. Saistot advokātu atbilžu kvalitāti ar vispārīgajā pētījuma daļā apkopotajiem rezultātiem, autori secina, ka tieši šīs profesijas pārstāvji procentuāli vismazāk strādā ar minētajām tehnoloģijām. Piemēram, uz jautājumu, vai advokāti pielāgo kādas specializētas programmas biroja vajadzībām, 89% atbild noraidoši, tātad tikai 11% respondentu strādā ar šādām programmām.

Saprotot, ka vienā pētījumā nevar aptvert visus iespējamos aspektus, autori cer, ka šis būs labs pamats citu, padziļinātu pētījumu veikšanai turpmāk. Kopumā pētījums ļāva studentiem apliecināt gatavību nopietnākam pētnieciskajam darbam, šķetinot praktiski nozīmīgo problēmu dziļāk, kā arī formulējot konkrētus priekšlikumus konkrētākai informāciju tehnoloģiju izmantošanai juristu darbā.

Semināra laikā ļoti interesantu un saturīgu ziņojumu par tēmu "Informācijas sistēmu perspektīvas" sniedza LU Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietniece K. Sataki. Prezentācijā tika definēts, cik lielā mērā tiesības saistāmas ar informācijas tehnoloģiju ietekmi. Piemēram, likums nosaka prasības tehnoloģijām un pretēji – tehnoloģijas tiek izmantotas tiesību aizsardzībā. Tas viennozīmīgi ļauj runāt par šo divu procesu mijiedarbību.

Var pievienoties arī izskanējušam viedoklim, ka tehnoloģijas ir tās, kas sekmē tiesību attīstību, jo attīstās salīdzinoši ātri, turpretim tiesības transformējas lēni un tām ir jāseko līdzi šo tehnoloģiju attīstībai. K. Sataki viedoklis jautājumā par šiem diviem procesiem visspilgtāk atklājās viņas secinājumā: lai runātu par informācijas tehnoloģiju izaicinājumiem, vispirms ir jāizprot pašas tehnoloģijas, lai precīzi piemērotu tiesību normas.

Informācija jurista darbā ieņem visai būtisku lomu, un svarīga ir tās drošība. Šajā jautājumā ziņojumu par tēmu "Informācija un tās drošība jurista darbībā" sniedza Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks A. Buko. Viņš norādīja uz riskiem, kuri rodas, informācijas tehnoloģijām strauji attīstoties. Piemēram, Latvijas interneta segmenta attīstības jomā tie ir sociālie resursi, kuros visaktīvāk norit virtuālie sociālie procesi. Informācijas un personu koncentrācija šajos tīklos veicina arī tiesiskus riskus. Attīstoties e-komercijai (īpaši sludinājumu resursiem), ir iespējams runāt par potenciālajiem apdraudējumiem, jo dažādu sludinājumu, darba meklēšanas aktivizācija norāda uz cilvēku vēlmi iegūt materiālo labumu. Tādā veidā palielinās arī krāpniecisko shēmu īpatsvars.

Kā izplatītāko tiesībpārkāpumu informācijas aizsardzības aspektā A. Buko minēja korespondences noslēpuma pārkāpšanu, piemēram, izmantojot datus kā pierādījumus tiesvedībā, nelikumīgas darbības ar fizisko personu datiem, nesankcionēta piekļuve datu apstrādes sistēmām u. tml. Tomēr minētie pārkāpumi ir tikai neliela daļa no noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiek veikti, manipulējot plašajā informācijas sistēmā, tādēļ ir nepieciešams izveidot atbilstošu sistēmu sensitīvas informācijas aizsardzībai.

 

Secinājumi

Seminārā izteiktie viedokļi, kā arī pētījuma rezultāti ļāva secināt, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas juristu apmācības, pētniecības, praktisku nodarbību tiesību un informācijas tehnoloģiju jomā, realizējot 1992. gada 19. oktobrī pieņemto Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju No. R(92)15. Tiesību zinātņu studiju programmās būtu nepieciešams iegūt plašas un dziļas zināšanas par tiesu statistiku, juridisko informātiku, jaunajām tehnoloģijām (programmām, datu bāzēm), kuras juristiem varētu būt īpaši noderīgas praktiskajā darbā. Virtuālā saskarsmes vide, personu un datu drošības nodrošinājums, prettiesiskie apdraudējumi, kas aizskar privātumu, juridisko un fizisko personu intereses, to krass pieaugums un nelabvēlīgo seku palielināšanās minētajā jomā ir apliecinājums tam, ka jaunās informatīvās tehnoloģijas kvalitatīviem juristiem būs aizvien vairāk nepieciešamas.

Mārtiņš Drāke un Evija Ajute,
RSU Juridiskās fakultātes studenti


1 Recommendation No. R(92)15 concerning teaching, research and training in the field of law and information society. Available: www.coe.int/t/dghl/standardsetting/media/doc/cm/rec(1992)015&expmem_EN.asp [skatīts 10.07.2010.].

 

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
es
30. Augusts 2010 / 14:27
2
ATBILDĒT
izlasīju rakstu,uzskatu,ka pētījums nekam neder,pilnīgs sviests,piedod man,kā tādus murgus var rakstīt? Drāķēns aka Drāke ir izdarījis pilnīgi NEKĀDU pētījumu,pupu mizas saēdies
miauu
27. Augusts 2010 / 11:53
0
ATBILDĒT
Grūti iedomāties, piemēram, AT senatorus, kuri nodarbotos ar datorprogrammēšanu :) Interesanti, ka tās varētu būt par datu bāzēm un programmam, kuras viņi varētu radīt?
z > miauu
10. Decembris 2015 / 19:18
0
ATBILDĒT
Doma ir tajā - kā tu vari spriest par kibernoziegumiem, ja pats nezini, kas ir datu bāze?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
4
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties