Augstākās tiesas plēnums

Nedēļu aizsāka Augstākās tiesas plēnums 30. augustā, kura darba kārtībā tika iekļautas triju Augstākās tiesas struktūrvienību – Senāta Krimināllietu departamenta un Civillietu departamenta, kā arī Civillietu tiesu palātas – priekšsēdētāju vēlēšanas, jaunveidojamās Disciplinārtiesas sastāva un priekšsēdētāja vēlēšanas, kā arī Augstākās tiesas pārstāvja deleģēšana darbam Tieslietu padomē.

Līdzšinējam Senāta Krimināllietu departamenta (KLD) priekšsēdētājam Pāvelam Gruziņam bija beidzies amata piecu gadu pilnvaru termiņš, tādēļ viņš plēnumam sniedza atskaiti par paveikto: par svarīgāko aizvadītajā laikā viņš atzina 2005. gadā pieņemtā Kriminālprocesa likuma ieviešanu tiesu praksē; kopš 2007. gada KLD piedalās atziņu apkopošanā par iemesliem, kādēļ atcelti zemāku instanču tiesu nolēmumi; vienveidīgas tiesu prakses veidošanos veicinājušas vairākas KLD un Krimināllietu tiesu palātas kopsēdes, kurās apspriestas konkrētu kategoriju lietas; savukārt uz KLD nolēmumu bāzes veidotais pētījums par tiesu nolēmumu struktūras saistību ar kvalitāti kļuvis par tiesas spriedumu rakstīšanas "rokasgrāmatu" tiesnešiem. Kā vienu no KLD pārslodzes un lietu atlikuma veidošanās cēloņiem senators minēja sevišķā veidā veicamo operatīvo darbību un kredītiestāžu neizpaužamo ziņu nodošanu izmeklēšanas iestādēm sankcionēšanu, kas, viņaprāt, no KLD "papildfunkcijas" lielā pieteikumu skaita dēļ jau kļuvusi par "pamatfunkciju".

Plēnumā klātesošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, vērtējot KLD darbu, savukārt uzsvēra, ka tiesa nekādā ziņā nedrīkstētu attiekties no operatīvo darbību sankcionēšanas, jo tādējādi tā realizē prokuratūras darba uzraudzību. Ē. Kalnmeiers arī norādīja, ka pēdējā laikā pārāk maz KLD lietu skata mutvārdu procesā, kas atšķirībā no rakstveida procesa ļautu pusēm plašāk izklāstīt savas pozīcijas. Ģenerālprokurors arī pievienojās viedoklim, ka šobrīd KLD ir nepietiekams senatoru skaits.

Noklausījies ziņojumus, AT plēnums lēma par KLD turpmāko vadību. P. Gruziņš bija vienīgais kandidāts uz departamenta priekšsēdētāja vietu un šajā amatā uz nākamajiem pieciem gadiem arī tika ievēlēts.

Pilnvaru laiks šoruden beidzās arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas (CLP) priekšsēdētājam Gunāram Aigaram. Savā atskaitē par piecu gadu veikumu viņš atzina, ka neizskatīto lietu atlikums CLP šajos gados pieaudzis un šo uzkrājumu diemžēl nebūs iespējams likvidēt arī tuvākajā laikā, ja vien netiks izdarīti būtiski grozījumi civilprocesā, kā arī CLP darba organizācijā. Tā, piemēram, viņš, pretēji Ē. Kalnmeiera kritikai, rosināja palielināt rakstveidā izskatāmo lietu skaitu, sekojot administratīvo tiesu paraugam. G. Aigars arī uzsvēra nepieciešamību palielināt pušu atbildību par savām civilprocesuālajām darbībām, kā arī rosināja grozīt civilprocesu tādējādi, lai apelācijas instancei nebūtu jāskata lieta no paša sākuma, neraugoties uz to, ka pirmās instances tiesa to jau darījusi. Šā brīža situāciju G. Aigars raksturoja kā pirmās instances tiesas lomas noniecināšanu un apelācijas laika šķiešanu. Viņaprāt, tiesības tapt uzklausītam šobrīd tiesās tiek ļaunprātīgi izmantotas, tādēļ būtu ieviešams princips – kas paša vainas dēļ ir nokavēts pirmajā instancē, vēlāk vairs nav atgūstams. Lai atslogotu tiesas, G. Aigars arī rosināja bezstrīdus lietu skatīšanu nodot zemesgrāmatu tiesnešiem, kas būtu pievienojami rajonu tiesu sastāviem. Plānojot savu nākotnes darbu, G. Aigars solīja pats personīgi skatīt lielāku lietu skaitu un tādējādi palielināt CLP darba efektivitāti.

Arī G. Aigars bija vienīgais kandidāts uz CLP priekšsēdētāja amatu un guva AT plēnuma atbalstu, tādējādi nākamos piecus gadus turpinās vadīt šo tiesu palātu.

AT plēnums izskatīja iepriekš darba kārtībā neiekļautu jautājumu par Senāta Civillietu departamenta (CLD) priekšsēdētāja Valerijana Jonikāna atbrīvošanu no šī amata sakarā ar iesniegumu par slikto veselības stāvokli. Daudziem tiesnešiem un senatoriem izsakot nožēlu par kolēģa lēmumu, iesniegums tomēr tika apstiprināts.

Pēc tam sākās debates par jauna CLD priekšsēdētāja kandidatūru, un šim amatam tika izvirzīts senators Zigmants Gencs. Viņa kandidatūra izpelnījās pretrunīgus vērtējumus, vairāki senatori atgādināja 2007. gada notikumus – saistībā ar "telefonsarunu skandālu" izveidotās AT darba grupas ziņojumu par ētikas normu pārkāpumiem tiesnešu, tajā skaitā Z. Genca, rīcībā un AT plēnuma lēmumu, kurā šie tiesneši tolaik tika nosodīti. Tomēr AT plēnuma vairākums šoreiz pieņēma lēmumu apstiprināt Z. Gencu CLD priekšsēdētāja amatā.

Nākamais AT plēnuma darba kārtības punkts bija izvēlēties Tieslietu padomes locekli, kurš līdztekus AT priekšsēdētājam pārstāvēs AT šajā jaunveidojamajā tiesu varu reprezentējošajā institūcijā. Tika izvirzītas divas kandidatūras – bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns un Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda. Plēnuma vairākuma atbalstu guva I. Gardas kandidatūra.

AT plēnumu noslēdza Disciplinārtiesas locekļu vēlēšanas. Uz tām katrs no Senāta departamentiem bija izvirzījis divus kandidātus: Civillietu departaments – senatorus Mārīti Zāģeri un Aldi Laviņu, Krimināllietu departaments – senatorus Pēteri Dzalbi un Anitu Nusbergu, Administratīvo lietu departaments – Andri Guļānu un Normundu Salenieku. Visi kandidāti guva plēnuma atbalstu. Savukārt Disciplinārtiesas priekšsēdētāja vēlēšanās Pēteris Dzalbe guva pārsvaru pār otru izvirzīto kandidātu – Aldi Laviņu.

Latvijas Tiesnešu konference

Piektdien, 2. septembrī, Rīgā pulcējās Tiesnešu konference, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. No 525 Latvijas šā brīža tiesnešiem, konferencei sākoties, savu dalību bija reģistrējuši 383. Konferences darba kārtību veidoja galvenokārt dažādu amatpersonu vēlēšanas – sakarā ar jaunizveidoto Tieslietu padomi (TP) bija jāizvēlas seši tiesnešu pārstāvji šai institūcijai, kā arī jāatjauno Tiesnešu kvalifikācijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs.

Visi konferences runātāji uzsvēra būtiskāko notikumu tiesu varas dzīvē – Saeimas izdarītos grozījumus likumā "Par tiesu varu", ar kuriem pēc gadiem ilgušām diskusijām beidzot izveidota TP kā tiesu varu reprezentējoša institūcija. Tā, Saeimas priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas atbildīgās apakškomisijas vadītāja Solvita Āboltiņa izteica cerību, ka TP kļūs par tiesu varas ruporu, viņa arī uzsvēra, ka tā nebūs tikai tiesnešu, bet visas tiesu sistēmas pārstāvniecība, jo padomē kopā ar tiesnešiem darbosies ne vien likumā noteiktās amatpersonas, bet arī pie tiesu varas piederīgo amatpersonu – zvērinātu notāru, advokātu un tiesu izpildītāju – vadītāji.

Ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers savukārt vēlēja, lai TP darbs nebūtu formāls, bet vērsts uz aktīvu sistēmas attīstīšanu un pilnveidošanu. Viņaprāt, tiesu sistēmas un tātad arī TP darba mērķim jābūt – panākt, lai modernā tiesu sistēmā darbojas augsti kvalificēti darbinieki. Lai to izdarītu, gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan citiem pie tiesu sistēmas piederīgajiem nepieciešams ieviest obligātu, sistemātisku apmācību programmu.

Tieslietu ministra pienākumu izpildītājs aizsardzības ministrs Imants Lieģis TP izveidošanu vērtēja kā izšķirošu soli tiesu varas neatkarības nostiprināšanā Latvijā. Viņaprāt, TP uzdevums ir veicināt tiesiskuma iedarbīgumu un kvalitāti, uzņemties aktīvu lomu tiesu varas reformās, veidot tiesību politiku, uzlabot likumdošanas kvalitāti, veicināt tiesu sadarbību ar sabiedrību. Svarīgs būs arī veids, kādā TP pratīs sadarboties ar pārējiem valsts varas zariem – valdību un parlamentu. Viņš arī uzsvēra, ka no pirmā TP sastāva nostājas un drosmes būs atkarīga TP idejas realizācija un attīstība Latvijā.

I. Lieģis arī izvirzīja vairākus priekšlikumus tiesu darba uzlabošanai: administratīvās lietas skatīt tikai divās tiesu instancēs; veikt strukturālas izmaiņas darba organizācijā – veidot lielākas tiesas un līdz ar to pārskatīt līdzšinējās tiesu namu darbības teritorijas, tādējādi taupot gan līdzekļus, gan palielinot tiesu darba kvalitāti; veidot jaunu, objektīvu tiesnešu darba vērtēšanas kārtību un modernu, stabilu atalgojuma sistēmu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš saskaņā ar likumu ir arī TP priekšsēdētājs, izteica apņemšanos ilgi loloto tiesu varas pārstāvības institūcijas ideju iedzīvināt un atzina, ka sekmes būs atkarīgas no padomes sastāva. Taču viņš pauda arī bažas par TP darba nodrošinājumu, kas uzticēts Augstākajai tiesai, bet Finanšu ministrija noraidījusi AT lūgumu pēc papildu finansējuma šīs jaunās funkcijas realizēšanai. Pēc I. Bičkoviča domām, nepietiekams tehniskais atbalsts var kavēt TP pilnvērtīgu darbu.

Ar lielu rūpību Latvijas Tiesnešu konference izvērtēja un ievēlēja sešus pārstāvjus Tieslietu padomē. Kandidāti tika izvirzīti atbilstoši likumā noteiktajam, ka tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēl no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši jau iepriekš bija vienojušies par vienu kandidātu, un tā bija Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme, kura tādējādi jau pirmajā balsošanas kārtā guva pārliecinošu atbalstu (349 balsis).

Uz rajonu (pilsētu) tiesnešu pārstāvniecībai TP paredzētajām trim vietām konkurēja septiņi kandidāti – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Tukuma rajona tiesas tiesnese Adrija Kasakovska, Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa, Jūrmalas rajona tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva, Bauskas rajona tiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Baiba Jakobsone un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētājs Normunds Riņķis. Pirmajā balsošanas kārtā nepieciešamo vairāk nekā puses konferences dalībnieku atbalstu guva I. Freimane (253 balsis) un A. Kasakovska (201 balss). Tikai noslēdzoties trešajai balsošanas kārtai, kļuva zināms, ka par TP locekli ievēlēts arī A. Sniedzītis (224 balsis).

Uz apgabaltiesu tiesnešiem rezervētajām divām TP locekļu vietām kandidēja Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Kaspars Berķis un Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Pirmajā balsošanas kārtā neviens kandidāts neguva nepieciešamo balsu pārsvaru, bet otrajā balsojumā tādu izdevās savākt S. Strencei (197 balsis) un A. Strautam (225 balsis).

Tiesnešu konference noklausījās arī Tiesnešu kolēģijas darba atskaiti, ko sniedza tās priekšsēdētājs G. Aigars, kā arī Tiesnešu Disciplinārkolēģijas pārskatu, ko bija sagatavojis tās līdzšinējais priekšsēdētājs I. Bičkovičs. Jāatzīmē, ka saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" Disciplinārkolēģijas lēmumus turpmāk būs iespējams pārsūdzēt jaunizveidotajā Disciplinārtiesā un mainīsies arī kolēģijas vadība – turpmāk to veiks nevis AT priekšsēdētājs, bet viens no viņa vietniekiem.

Tiesnešu konference ievēlēja arī jaunus kolēģiju locekļus: Kvalifikācijas kolēģiju vadīs AT priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Aigars un tās sastāvā darbosies – Administratīvo lietu departamenta senatore Veronika Krūmiņa, Civillietu departamenta senatore Anda Vītola, Krimināllietu departamenta senators Voldemārs Čiževskis, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Latgales apgabaltiesas tiesnese Anna Biksiniece, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Brigita Baltraite un Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunita Galiņa, kā arī divas zemesgrāmatu nodaļu tiesneses – Ilga Neimane un Ināra Zariņa.

Disciplinārlietu kolēģiju turpmāk vadīs AT priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš un tās sastāvā darbosies Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Ingūna Preisa, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Liepājas rajona tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši – Inese Kiršteina un Gunārs Siliņš.

Tiesnešu ētikas komisijas sastāvu papildināja Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Kovaļevska.

Dina Gailīte