Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Civilstāvokļa aktu likumā, Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Grozījumi ir savstarpēji saistīti, un tos visus vieno ideja par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām, kā arī saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā lietu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku, akciju sabiedrību akcionāru un koope­ratīvo sabiedrību biedru sapulces sasaukšanas lietu, kuras pašlaik veic Uzņēmumu reģistrs atbilstoši Komerclikuma 213. panta ceturtajai daļai, 269. panta ceturtajai daļai un 270. panta piektajai daļai, uzticēšanu zvērinātiem notāriem.

Tieslietu ministrija uzskata, ka saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā (saskaņā ar Civillikuma 1837. pantu) un bezstrīdus laulības šķiršanas lietas lietderīgi nodot tiesu sistēmai piederīgajām personām – zvērinātiem notāriem, kuri efektīvi spēj sniegt personām nepieciešamo juridisko palīdzību šajās lietās. Bez tam pretēji Notāru padomes viedoklim Tieslietu ministrija uzskata, ka bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešanu laulībām, kuras slēgtas Latvijā, lietderīgi nodot arī dzimtsarakstu nodaļām. Tādējādi personas, kuru laulība ir slēgta Latvijā un kurām nepieciešama formāla laulības šķiršana bez citu ar to saistītu jautājumu risināšanas (piemēram, mantas sadale, abu kopīgā bērna uzturlīdzekļu un saskarsmes tiesību noregulēšana) vai šajās lietās ir savstarpēja vienošanās, varētu vērsties dzimtsarakstu nodaļās.

Notāru padomes pārstāve Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka bezstrīdus laulību šķiršana būtu nododama tikai zvērinātiem notāriem. Šī funkcija nav jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem. Notāri ir gatavi izveidot nepieciešamo reģistra sistēmu, turklāt daļu no ienākumiem, izpildot šo funkciju, notāri atdos atpakaļ valsts budžetā nodokļu veidā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvāto variantu un uzsvēra, ka dzimtsarakstu nodaļas var veikt bezstrīdus laulību šķiršanu tāpat kā laulības reģistrāciju, turklāt lētāk (nodeva notāriem būtu Ls 65,50, bet dzimtsarakstu nodaļās – Ls 25). Atsevišķiem deputātiem radās jautājums, kā iedzīvotāji varēs zināt, kad doties uz tiesu, kad – pie notāra vai uz dzimtsarakstu nodaļu. Uz šo jautājumu pārējo deputātu atbilde bija triviāla un sarkastiska – gan jau sapratīs, ja arī nespēs, tad nāksies dzīvot kopā.

Notāriem plānots nodot arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku, akciju sabiedrību akcionāru un kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces sasaukšanas lietas. Minētā sabiedrību sapulču sasaukšanas funkcija nav Uzņēmumu reģistram kā komercreģistra iestādei raksturīga funkcija. Savukārt minētās sabiedrību sapulču sasaukšanas funkcijas ietvaros veicamās darbības ir līdzīgas zvērinātu notāru jau patlaban veiktajām darbībām atbilstoši Notariāta likumā noteiktajam (piemēram, Notariāta likuma XVI nodaļā reglamentētā paziņojumu apliecināšana).

8. septembra sēdē deputāti atbalstīja izstrādātos likumprojektus un nolēma tos nodot izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam 16. septembrī, nosakot priekšlikumu iesniegšanai piecas dienas. Deputāti apliecināja gatavību pirms otrā lasījuma vērtēt bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu arī dzimtsarakstu nodaļām.

Gatis Litvins