Zemesgrāmatu aktu publiskā ticamība ir viena no jomām, kur tiesu prakse nav nostabilizējusies. Tiesu prakse spiesta risināt problēmas neatkarīgi no tā, vai zinātne tās risina. Mūsdienu latviešu juridiskajā literatūrā nav būtiski jaunu pētījumu par zemesgrāmatu ieraksta spēku, tā publisko ticamību un sekām. Lielākoties atrodami pirmskara tiesību zinātnes un prakses pārstāsti. Šīs iepriekš pastāvējušās prakses detaļas mēs neesam apzinājuši. Tādēļ nav zināms, vai tiesu kļūdas pastāvējušas bieži. Teorētiskajās nostādnēs pastāv viena interpretācija, kas atkārtojas vairākos, dažādos laikos izdotos komentāros. Šī iepriekšējā prakse balstās uz Latvijā pastāvošo nodošanas sistēmu. Šīs sistēmas pamatā ir divas darbības – atsavināšanas darījums un nodošana. Speciāls gadījums – nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, bet to aizstāj ierakstīšana zemesgrāmatā. Tātad nekustamā īpašuma nodošanas pamatā, tāpat kā kustamas lietas nodošanas gadījumā, ir atsavināšanas darījums, turpretim lietas nodošanu aizstāj ieraksts – publisks akts.
CL paredzētā nekustamā īpašuma atsavināšanas sistēma vistuvāk ir vācu sistēmai. Atsavināšanas darījums tiesības uz nekustamo īpašumu nepārnes uz ieguvēju, bet tikai rada saistību veikt jaunu nodošanas darījumu, kas izpaužas kā ierakstīšana zemes reģistrā (Eintragung), lai pārietu uz ieguvēju (BGB, 873.§).
Pirmskara prakse
Pirmskara tiesu praksē Latvijā tiesas nostādne bija šāda.
Ja atsavināšanas darījumam ir trūkumi, zemesgrāmatu akts neatspoguļo patieso juridisko situāciju. Taču, ņemot vērā šī akta publisko raksturu, attiecībā pret trešajām personām ieraksts zemesgrāmatā ir saistošs neatkarīgi no tā satura atbilstības patiesajam tiesisko attiecību raksturam. Turpretim tiešie darījuma dalībnieki atbild viens otra priekšā uz personisku prasījumu pamata. Par nepareizu tādēļ atzīts Tiesu palātas uzskats, ka atsavināšanas darījuma spēkā neesamība nekustamā īpašuma pārdevēja vājprātības dēļ izraisa arī visu nākamo zemesgrāmatu ierakstu atzīšanu par spēkā neesošiem uz tā pamata, ka tos veicis pircējs, kurš ieguvis nekustamo īpašumu uz šāda absolūti spēkā neesoša darījuma pamata.1
Atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi izraisa atšķirīgas sekas atkarībā no šo trūkumu rakstura. Ja atsavināšanas darījums ir absolūti spēkā neesošs darījums, īpašniekam, kas zaudējis savas īpašuma tiesības uz šāda darījuma pamata, ir vindikācijas prasība ne tikai pret savu kontrahentu, bet arī pret trešo personu, kas darbojusies ļaunā ticībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
