Paldies, es Jums piekrītu tajā, ka tādu secinājumu var izdarīt, apskatot tikai norādītos pantus.

Katrā gadījumā Latvijas CL nodala saistībtiesisko darījumu un nodošanas darījumu (CL 996.,1077.,2006.p.).

No 1077.,2006.p. un citiem pantiem izriet, ja nodošana nav spēkā, noteiktajos gadījumos atsavināšanas darījums tomēr paliek spēkā. Cits jautājums ir par to, vai pēc analoģijas nodošana var palikt spēkā, ja atsavināšanas darījums nav spēkā. Šajā sakarā vēršu Jūsu uzmanību uz CL 996. pantu, uz kuru norāda arī prof. Rozenfelds, („Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina. Ja notikusi kāda cita maldība, īpašums gan uzskatāms par pārgājušu, bet nodoto priekšmetu var pieprasīt atpakaļ ar personisku prasību.”). CL 996. p. nav saskaņots ar CL 988. un 989. p., ja tos tulkot kā ir piedāvāts augstāk. No tā principā izriet, ja ir notikusi svarīga maldība, kuras dēļ saistībtiesiskais darījums nav spēkā esošs, tomēr šāda maldība nav CL 996. p. norādītā maldība, tad īpašuma tiesības pārgāja uz ieguvēju. Tādā veidā, kaut arī atsavināšanas darījums nav spēkā, nodošana ir spēkā vismaz CL 996. pantā noteiktajos gadījumos. Tālāk rodas jautājums, vai CL 996. p. ir izņēmums no kazuālās sistēmas, vai arī no CL 996. p. izriet, ka nodošana ir abstrakta?

No Civillikuma 988. panta secināms, ka nodošana ir tiesisks darījums, jo nodošanai nepieciešama abu pušu griba atdot un attiecīgi iegūt īpašumu. Pēc savas tiesiskās dabas nodošana ir kauzāls, nevis abstrakts darījums. Savukārt CL 989. p. paredz: "Lai nodošana būtu spēkā, tai vajadzīgs tiesisks pamats, kas tieši vērsts uz īpašuma atdošanu, bet tiesisks darījums, uz kuru īpašuma pāreja dibinās, nedrīkst būt ar likumu aizliegts." Tas nozīmē, ka nodošana nevar būt spēkā, ja spēkā nav tās pamatā esošais atsavināšanas darījums.