Priekšlikumi un pārdomas

Kā rāda aptauja, mūsu lasītājus visvairāk interesē normatīvo aktu skaidrojumi, piemērošanas prakse, normu kolīzijas un iespējamie normatīvo aktu grozījumi. Šai sakarā tiek izteikti daudzi priekšlikumi: "analizējot normatīvo aktu, piedāvāt tā labojumus un atspoguļot, kā šis priekšlikums ar ieviestajām izmaiņām darbojas"; "ieviest rubriku "Likums praksē nestrādā" – praktiķu "paldies" likumdevējam un ierosinājumi juristiem situācijās, kad, pieņemot likumus, nedomā, kā un vai to var piemērot praksē. Apkopot šādus likumdevēja brāķus rubrikā "Nekompetence vai lobisms""; "likumdevēja viedoklis (kāda no 100 deputātiem) par kādu svaigi pieņemtu likumu (likumprojektu)"; veidot sadaļas, kas veltītas aktuālo likumu grozījumu gaitai Saeimā, tiesību normu un principu kolīzijām nacionālajās tiesībās, problēmu risinājumiem valsts pārvaldē, sadaļu ar svarīgākajiem Konkurences padomes un Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumiem; "rubriku "tā nevajag", kur lasītāji iesūta interesantus, bet nepareizus vai smieklīgus valsts un pašvaldības dokumentus, notāru dokumentus, varbūt arī tiesu spriedumus".

Kāds lasītājs ierosina reizi mēnesī "Jurista Vārdā" publicēt tieslietu ministra atskaiti par nozarē paveikto. Savukārt cits lasītājs aicina izveidot sadaļu, kurā tiktu plašāk apskatīta tiesībsargājošo institūciju (prokuratūras, policijas, tiesu, it īpaši administratīvo tiesu) darbība, tiktu apspriesti diskutabli un pretrunīgi jautājumi, ar ko nākas saskarties šīm iestādēm tiesību piemērošanā.

Jau tradicionāli liela ir lasītāju interese par tiesu praksi un tās komentāriem. Tiek rosināts veidot ekspertu diskusijas par konkrētiem tiesu spriedumiem un "tiesu prakses sadaļā ievietot arī tādus aktuālus un interesantus tiesu nolēmumus, kuri nav pieejami, piemēram, at.gov.lv, tai skaitā arī apgabaltiesu un varbūt pat rajonu tiesu spriedumus. Tādā veidā varētu tikt veicināta diskusija par spriedumos paustajām atziņām, kas neapšaubāmi paaugstinātu arī citu nolēmumu kvalitāti".

Tā kā jurists acīmredzami ir profesija, kas prasa patstāvīgas un kritiskas spriešanas spējas, mūsu lasītāji grib redzēt viedokļu dažādību un nevis "vienīgo, īsto patiesību". Likumsakarīgi ir priekšlikumi: "varētu izveidot sadaļu, kurā par vienu strīdīgu tiesību jautājumu divi tiesību zinātnieki/praktiķi, kuriem ir pretēji (būtiski atšķirīgi) viedokļi, pamato katrs savu uzskatu"; "dažādu tiesību nozaru speciālistu (tiesnešu, prokuroru, advokātu utt.) diskusija par konkrētu tēmu vai tiesību problēmu".

Latvijas juristi saprot gan salīdzinošo tiesību vērtību, gan to, ka ne vienmēr pašiem "jāizgudro velosipēds", tādēļ vairāki lasītāji ierosina publicēt rakstus par ārvalstu pieredzi: "tas nebūtu viegli realizējams, taču ļoti patiktu, ja būtu iespējams lasīt kādus tulkojumus no vācu tiesību literatūras, no ārzemju juridiskajiem žurnāliem par tādiem tiesību jautājumiem, kas ir aktuāli arī Latvijā (piem., administratīvais process, datu aizsardzība, īpašumtiesības u.c.), lai būtu plašākas iespējas iepazīties ar starptautiski atzītu tiesību speciālistu viedokli"; "izveidot sadaļu "Salīdzinoši" – tajā varētu apvienot rakstus, kuri pievērš uzmanību kādam jautājumam un to atrisinājumam ārvalstīs ar mērķi izsecināt, kas būtu jāpārņem Latvijas valstij"; publicēt apskatus par ārvalstu tiesu praksi; lai varētu lasīt publikācijas svešvalodās – krievu, angļu, vācu; ārvalstu zinātnieku rakstus (latv. val. vai oriģinālvalodā).

Diezgan būtiski – uz labvēlīgo pusi – mainījusies mūsu lasītāju attieksme pret jauno censoņu rakstiem. Iespējams, to nosaka jau vairākus gadus ieviestā kārtība, ka studentu raksti tiek pieņemti publicēšanai tikai ar augstskolas pasniedzēja ieteikumu. Tomēr joprojām lasītāji vēlas, lai šādi raksti tiktu īsināti, tajos būtu ne tikai teorijas, bet arī prakses apskats un tie tiktu publicēti atsevišķā sadaļā vai pat pielikumā – "lai nejauktu tos ar "pieaugušo" juristu publikācijām". Tiek rosināts noslēgt vienošanos starp "Jurista Vārdu" un augstskolām, kuras ieteiktu labākos absolventu darbus publicēšanai.

Vairāki lasītāji uzsver tiesību vēstures nozīmi un vēlas šai tēmai veltītas publikācijas: "Ļoti gribētos, lai būtu neliela sadaļa, kas veltīta jurisprudences vēsturei Latvijā laikposmā 1918–1940 (juristi, svarīgāko likumu izstrāde, vadošās atziņas utt.)"; "Sadaļā "Domu mantojums" varētu publicēt pirmskara Latvijas juristu darbus un atziņas. Tā kā TNA ir pārtraukusi "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" pārizdošanu, varbūt ir vērts publicēt atsevišķus rakstus no TMV, varbūt arī no žurnāla "Jurists", kā arī atspoguļot tālaika juridiskās domas daudzpusīgo raksturu – arī tulkojumus no "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft" un "Закон и суд"."

Populārākās tiesību nozares un autori

Jau gadiem ilgi nemainīgi populārākā tiesību nozare mūsu lasītāju vidū ir civiltiesības un civilprocess, cieši uz pēdām min administratīvās tiesības un process, tad starptautiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības, kam seko krimināltiesības. Tālāk mūsu lasītāji sarindojuši dažādas tiesību apakšnozares: komerctiesības, darba tiesības, nodokļu tiesības utt.

Lasītāju iecienītāko autoru plejādi ar vislielāko balsu skaitu atklāj Dr.iur. Kalvis Torgāns, viņam seko Dr.iur.h.c. Egils Levits, Dr.iur. Jautrīte Briede, Dr.iur. Jānis Neimanis, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Mārtiņš Paparinskis, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Ārija Meikališa, Jānis Pleps, Dr.iur. Valentija Liholaja, Juris Rudevskis, Dr.iur. Andrejs Judins, Aldis Gobzems, Dr.iur. Ilma Čepāne, Edgars Pastars, Dr.iur. Ineta Ziemele, Gunārs Kūtris, Māris Leja un citi.

Paviršība un pārstāsti nav vajadzīgi

Ar lielu vērību esam izpētījuši anketās atrodamo kritiku. Lasītāji par nepieņemamiem uzskata nezinātniskus rakstus, tādus, "kur ir normatīvajos tiesību aktos noteiktā regulējuma pārgremojums un nav nekas novatorisks", "kuri rakstīti rakstīšanas pēc, pavirši un bez cieņas pret lasītāju – diemžēl, tādi ir atsevišķu doktorantu darbi". Kāds lasītājs atzīst, ka "ir grūti lasīt, ja raksts ir pārāk sarežģītā valodā (teikumu konstrukcijas), manuprāt, tam jābūt viegli uztveramam". Lasītājiem nepatīk "autori, kuri citē savus priekšniekus", kā arī autori, "kuri izmanto savas iespējas ar žurnāla starpniecību risināt personīgos konfliktus ar valsts iestāžu ierēdņiem". Tiek norādīts arī, ka "neinteresanti raksti liekas tie, kur ir apskatīts ļoti niansēts jautājums, kuram ir tikai teorētiskas dabas problēma, praktiska nozīmīguma nav".

Protams, savu kritiku lasītāji veltījuši arī konkrētiem mūsu autoriem, tomēr šos vārdus, saprotams, šeit neminēsim. Taču redakcija šo informāciju ņems vērā turpmākajā darbā.

Jāuzsver arī, ka kopējais noskaņojums aptaujā ir bijis koleģiāls un lasītāji atzinuši, ka "jāvērtē katrs konkrētais raksts", "ikvienam rakstam ir sava vērtība" un "jebkurā rakstā var atrast kaut ko interesantu – vismaz strīda priekšmetu". Redakciju, protams, iepriecina kāda lasītāja secinājums, atbildot uz jautājumu par autoriem, kuru raksti nav interesanti vai nepārliecina: "Paldies Dievam, tādu regulāru autoru nav!"

Balvas par līdzdalību un labām idejām

Kā jau solījām, izsludinot aptauju, redakcija piešķir balvas katram desmitajam anketas iesūtītājam un arī interesantāko priekšlikumu autoriem. VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā iznākušas grāmatas saņems šādi "Jurista Vārda" lasītāji:

• Dace Zdanovska,

• Rihards Gulbis (Rīga),

• Dainis Šaicāns (Rīga),

• Līga Neilande (Rīga),

• Andris Strazds (Rīga),

• Indra Ģenģergaile (Cēsis),

• Elīna Ansule (Liepāja),

• Edgars Apse (Rīga),

• Evija Ivanovska (Rīga),

• Sarmīte Murāne (Rīga),

• Ilze Bērziņa (Rīga),

• Kaspars Linters (Rīga),

• Māris Dumpis (Ozolnieki),

• Laura Tiltiņa (Koknese),

• Iveta Ļaksa (Ventspils),

• Daiga Rubene (Jēkabpils),

• Igors Buķis-Fleitmanis (Jelgava),

• Signe Šmite (Jelgava),

• Inga Zviedre (Lubāna),

• Vita Šmite (Ogre),

• Ingūna Ignatjeva (Rēzekne),

• Arturs Detlavs (Bauska),

• Anna Novikova (Rīga),

• Aldis Džeriņš (Preiļi),

• Rūta Rācene-Bērtule (Rīga).

Balvas tiks nosūtītas pa pastu. Neskaidrību gadījumā redakcija sazināsies ar balvu ieguvējiem.

Vēlreiz pateicamies visiem lasītāju aptaujas dalībniekiem! Jūsu līdzdalība noteikti noderēs "Jurista Vārda" tālākajā attīstībā. Idejas un priekšlikumus žurnāla satura un formas uzlabošanai esat laipni aicināti iesūtīt jebkurā laikā, arī ārpus lasītāju aptaujas.

Dina Gailīte