16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)
Notikums
Paziņoti "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa rezultāti
2
Dr.iur. Romāns Apsītis pasniedz Katrīnei Pļaviņai galveno balvu tiesību teorijas un vēstures sekcijā. Viņa ieguva arī pirmo vietu konkursa kopvērtējumā
Māris Kaparkalējs, “LV”

Valstssvētku gaisotnē pagājušonedēļ, 12. novembrī, noslēdzās "Jurista Vārda" rīkotais 2010. gada studentu pētniecisko darbu konkurss. Šis bija jau piektais šāda veida konkurss, tādēļ – zināmā mērā arī jubilejas pasākums. Līdzšinējie konkursi apliecina, ka jaunajiem juristiem un pat tikai topošajiem juristiem netrūkst vēlmes sevi apliecināt un drosmes nodot savus darbus vecāko kolēģu kritiskam vērtējumam. Viņos ir veselīga tieksme sacensties ar saviem kolēģiem. Lai arī uzvarētājs var būt tikai viens, tomēr var teikt, ka katrs konkursants ir izcīnījis kaut mazu uzvaru un viņi visi ir ieguvēji, jo ir izteikuši un aizstāvējuši savu viedokli par tiesībās nozīmīgiem jautājumiem.

Jaunie juristi konkursam varēja iesniegt gan speciāli rakstītus, gan arī studiju procesā tapušus pētījumus. Kopumā šogad savus darbus vērtēšanai iesniedza 22 jaunie juristi.

Līdzšinējos konkursos dalībnieku skaits ir bijis līdzīgs un svārstās no 20 līdz 30 dalībniekiem. Pats svarīgākais, ka apskatītie jautājumi īpaši neatkārtojas un dalībnieki cenšas pārsteigt ar jaunu pieeju, problēmas apskatot caur līdz šim neredzētu prizmu.

Ja lūkojas nozaru līmenī, tad pirmajos konkursos salīdzinoši daudz tika analizēti administratīvo tiesību un administratīvā procesa problēmjautājumi, kam par iemeslu bija šīs nozares aktualitāte – tā tikai sāka veidoties. Šobrīd Administratīvā procesa likums darbojas jau sešus gadus, un jauno juristu interese par to rimusies, bet nevar teikt, ka noplakusi. Tā ir nostabilizējusies, ko apliecina arī konkursā iesniegto darbu skaits – četri. Stabilu popularitāti ir spējusi noturēt tiesību teorijas un tiesību vēstures nozare, kurā iesniegti seši konkursa darbi. Toties ļoti daudziem darbiem bija civiltiesisks raksturs – septiņiem, kas zināmā mērā atbilst notikumiem valstī un sociālajā vidē. Šobrīd uzmanības centrā ir ekonomika, bet, lai īstenotu ekonomiskās attiecības, neieciešamas civiltiesību prasmes. Salīdzinoši daudzi konkursanti bija veltījuši uzmanību arī starptautiskajām tiesībām un Eiropas Savienības tiesībām – tās analizētas četros darbos. Tomēr jau otro gadu pabērna lomā ir atstātas krimināltiesības. Tāpat kā pagājušā gada konkursā arī šogad bija iesniegts tikai viens darbs. No tā jāsecina, ka mazinās studentu interese par vienu no senākajām tiesību nozarēm. Augstskolu un universitāšu pasniedzējiem būtu jāmudina studenti ar lielāku degsmi pētīt šos jautājumus un nebaidīties dalīties ar saviem viedokļiem un priekšlikumiem arī plašākā sabiedrībā.

Konkursam iesniegtie darbi tika sadalīti un vērtēti piecās sekcijās: valststiesību un cilvēktiesību, tiesību teorijas un vēstures, civiltiesību, starptautisko tiesību un krimināltiesību.

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku darbu novērtēšanu, katras sekcijas darbus pēc konkrētiem kritērijiem vērtēja trīs attiecīgās jomas speciālisti. Konkursa žūrijā piedalījās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Jānis Pleps, ZAB "Eversheds Bitāns" vecākā juriste un LU Juridiskās fakultātes doktorante Ginta Sniedzīte, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītājas vietniece un LU Juridiskās fakultātes doktorante Inga Bite, Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktors un LU Juridiskās fakultātes doktorants Gatis Litvins, ZAB "Raidla, Lejiņš & Norcous" jurists, LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs un doktorants Edvīns Danovskis, LU Juridiskās fakultātes doktorants Martins Osis, Rīgas Juridiskās augstskolas lektore un PhD cand. (Amsterdamas universitāte) Ieva Miļūna, kā arī Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta direktores vietniece un LU Juridiskās fakultātes doktorante Marina Borkoveca.

Pamatojoties uz konkursa žūrijas vērtējumu, katrā sekcijā atsevišķi tika noteikti uzvarētāji, kā arī tika piešķirtas veicināšanas balvas. Darbi tika vērtēti arī kopumā – salīdzinot visus darbus, tika noteikts pētījums, kas ieguva pirmo vietu, un divi otrās vietas laureāti.

Par uzvarētāju tiesību teorijas un vēstures sekcijā tika atzīta Katrīne Pļaviņa ar darbu "Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu piemērošana Latvijā – teorētiskie aspekti", kuru konkursam rekomendēja un kura zinātniskais vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Jānis Neimanis. Savukārt veicināšanas balvu šajā nozarē saņēma Mārtiņš Pētersons par darbu "Vispārējo tiesību principu nozīme normatīvo aktu hierarhijas kontrolē". Šo darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes lektors Juris Jelāgins.

Starptautiskajās tiesībās visaugstāko žūrijas novērtējumu saņēma Māra Stabulniece par darbu "Eiropas Savienības Pamattiesību harta – izpratne un nozīme privātpersonas pamattiesību aizsardzībā", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes lektore Kristīne Dupate.

Civiltiesību sekcijā par uzvarētāju tika atzīta Santa Laizāne ar darbu "Psiholoģiskā terora darba vietā tiesiskais regulējums". Šo darbu konkursam rekomendēja J. Neimanis, bet darba vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes lektore Velga Slaidiņa. Savukārt veicināšanas balvu civiltiesībās saņēma Kristīne Kuriloviča par darbu "Dzīvokļa īpašuma tiesība", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Jānis Rozenfelds.

Valststiesībās visvairāk punktu saņēma Andris Lazdiņš par darbu "Eiropas Savienības prioritātes princips un dalībvalstu nacionālās konstitūcijas Lisabonas līguma gaismā". Viņa darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes docente Dr.iur. Anita Rodiņa.

Krimināltiesībās uzvarētājs netika noteikts, jo iesniegts bija tikai viens darbs, tāpēc šajā kategorijā balvas netika piešķirtas. Tomēr Marutai Dzirko par iesniegto darbu "Brīvības atņemšanas progresīvā sodu izpildes sistēma un ar to saistītās notiesāto tiesiskā stāvokļa izmaiņas" tika izteikta konkursa rīkotāju pateicība un uzslava. Viņas darbu konkursam rekomendēja Rēzeknes augstskolas profesors Dr.iur. Jānis Rozenbergs, bet darba vadītājs ir Rēzeknes augstskolas lektors Aleksejs Lapsa.

Konkursa kopvērtējumā pirmo vietu šogad ieguva K. Pļaviņa, savukārt otro vietu visu konkursantu konkurencē dalīja M. Stabulniece un M. Pētersons.

K. Pļaviņa darbā "Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu piemērošana Latvijā – teorētiskie aspekti" norāda, ka Saeimas apstiprinājuma gadījumā starptautiskais līgums savu starptautisko raksturu nemaina, jo ir patstāvīgs tiesību avots Latvijas tiesību sistēmā. Šāda pieeja iespējama tikai starptautisko un nacionālo tiesību sistēmas vienotības dēļ un atbilst monisma teorijai (starptautisko līgumu jomā). Bez tam autore norāda, ka vispārējie civilizēto nāciju principi ir ikvienai tiesību sistēmai un nemaina Latvijas vispārējo tiesību principu saturu, tāpēc tos īpaši neievieš. Savukārt ius cogens normas uz Neatkarības deklarācijas pamata Latviju saista kā starptautisko tiesību sistēmas imperatīvas normas, kurām Latvija piekritusi, iesaistoties starptautiskā sabiedrībā. Latvijas tiesību sistēmā ius cogens normām piemīt vispārējo tiesību principu nozīme. K. Pļaviņa darbā ierosina starptautisko tiesību vai Eiropas tiesību normu un Latvijas tiesību normu kolīzijas risināšanas soļus: 1) normas pārinterpretē, panākot to harmoniju. Eiropas Savienības tiesību interpretācijā izmanto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Ja Eiropas Savienības tiesību norma ir pretrunā Satversmes kodola normai, metodi neizmanto; 2) augstāka juridiska spēka normu piemēro zemāka juridiska spēka normas vietā. Autore ierosina tādu juridiskā spēka normu hierarhiju, kurā virs Satversmes kodola normām (1., 2., 3., 4., 6., 77. pants), tostarp Satversmes kodola ranga starptautisko paražu tiesību normas, atrodas vispārējie tiesību principi, tostarp ius cogens normas.

Konkursa laureāti balvās saņēma žurnāla "Jurista Vārds" abonementus un VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotās grāmatas. Pārējie konkursa dalībnieki saņēma pateicības balvas par piedalīšanos konkursā. Ne mazāk vērtīga par balvām, ko saņēma konkursa dalībnieki, bija klātesošo atzinība, laba vēlējumi un pozitīvās emocijas, kas virmoja valstssvētku noskaņās noritējušajā pasākumā.

Visi iesniegtie darbi ir ceļā uz pilnību, un "Jurista Vārds" novēl nevienam neapstāties pie sasniegtā, bet pilnveidot savas zināšanas un prasmes, kā arī attīstīt izstrādātos darbus. Tiekamies "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursā nākamajā gadā!

Gatis Litvins

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
IMiBPjZEsSscT
26. Jūlijs 2011 / 18:36
0
ATBILDĒT
Great stuff, you hpleed me out so much!
rtMZdygQvSayJlTE
25. Jūlijs 2011 / 12:54
0
ATBILDĒT
Whoa, thngis just got a whole lot easier.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties