7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Skaidrojumi. Viedokļi
Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas
10
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU profesors, Augstākās tiesas senators 

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus.

Vai nepareizi likumi liedz atgūt prettiesiski privatizēto?

Trīs no četrām apskatītajām lietām saistītas ar privatizāciju, kas nu jau lielos vilcienos pabeigta. Taču arī ārpus privatizācijas paliek iespējas kaut ko no valsts vai pašvaldības mantas atdot "par sviestmaizi", kam vēlāk seko pūles novērst nelikumības. ("Principiālā shēma" šajās lietās attēlota pirmajā shēmā).

Shema1

Ceturtajā lietā privatizētu dzīvokli bija pārdevis noslepkavota īpašnieka viltus pilnvarnieks, kurš vēlāk notiesāts, bet pirms tam jau pārdevis dzīvokli tālāk un sekojuši vēl trīs pirkuma līgumi. Par šo lietu runāsim atsevišķi vēlāk.

Trijos pirmajos gadījumos prasību cēlis prokurors attiecīgi pašvaldības vai valsts interesēs, ceturtajā – noslepkavotā īpašnieka mantiniece.

Izlasot prasības pieteikumus trīs lietās, pirmā doma ir, ka aizskartas pašvaldības vai valsts īpašuma tiesības, kas tāpat kā privātais īpašums ir svētas, pēc sabiedriskās nozīmības pat svētākas par fiziskas personas privāto īpašumu. Un tātad, ja Latvija grib būt tiesiska valsts, šī netaisnība jānovērš. Kā? Protams, atdodot atpakaļ zaudēto īpašumu! To būtu viegli izdarīt, ja dzīvoklis, māja, zeme vēl atrastos pie prettiesiskā (pirmā) ieguvēja. Taču īpašuma objekti jau aizgājuši apgrozībā, pārdoti tālāk vēl vienu, divas, trīs reizes. Un prasības pieteikumos lūgts atzīt par spēkā neesošiem visus šādus pirkuma līgumus.1

Pirmajā lietā prokuratūras 2005. gadā celtajā prasībā norādīts, ka 1998. gada 15. decembrī atbildētāja Inese T. (pirms laulībām Inese B.) bez tiesiska pamata reģistrēta kā persona, kura ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Inese nav likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 6. pantā minētā persona, tai jau bija dzīvojamā platība 41,3 m2. Tomēr Jūrmalas pilsētas dome 2002. gadā nolēma (vēlāk strīdā tiek izcelta domes iniciatīva) noslēgt īres līgumu ar Inesi B. un tāds arī noslēgts. Turpinājumā Inese T. izmantoja privatizācijas iespēju un 2003. gadā ar privatizācijas komisiju noslēdza pirkuma līgumu par dzīvokļa īpašumu 87,2 m2 platībā. Ineses T. īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis pārdots Sintijai Š. par Ls 11 000, savukārt tikai mēnesi vēlāk Sintija Š. ar Armandu T. noslēdza hipotēkas līgumu, kurā norādīts, ka nekustamā īpašuma vērtība ir Ls 50 000.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Hamlets
8. Marts 2012 / 03:24
0
ATBILDĒT
Pie pirmā konstatētā fakta par speka neesamību ,pārejiem nav tiesiska spēka. Tatad Īpāsnieks paliek pirmais valdītajs. Parejie ir krapniecības rezultata radusies(kriminallietas ietvaros japierada labticiba).Jo ir tad japierāda pirmā īpašnieka ipašumtiesību atsavināšana!? Ja es eju uz veikalu un noperku desu par viltotu naudu,es nevaru paturet desu!
ED
1. Janvāris 2011 / 16:50
0
ATBILDĒT
Nu tad vajag arī to ZG 102.pantu izlietot - lūgt tiesnesei parādīt dabā vai izsniegt izrakstu no ZG LIETAS, kas ar likumu IR ATĻAUTS. Protams, ziņkārīgai kaimiņienei neko nerādīs...
Liene
8. Decembris 2010 / 09:07
0
ATBILDĒT
"Attiecībā uz zemesgrāmatu publiskās ticamības principu - ar \"zemesgrāmatu\" jāsaprot VISA zemesgrāmatas LIETA, ne tikai kāds izraksts no tās !!"

Nju, nju... princips ta princips, bet kā ar publiskumu, lai noticētu?

Man nez vai izdotos ieskatīties Jums piederošā dzīvokļa zemesgrāmatu lietā...



Zemesgrāmatu likuma 102. pants "Ieskatīties nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās, tāpat arī saņemt no tām uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības, privātas personas, izņemot nekustama īpašuma īpašnieku un personas, kuram ir kādas tiesības uz nekustamu īpašumu, var vienīgi ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša atļauju."



RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs
9
7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Gunta Višņakova
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties