7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Numura tēma
Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs
9

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un starptautiskajām tiesību normām, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu.

Kaut gan valdības locekļi 16. novembra sēdē atzina, ka "Ņemot vērā valsts pašreizējo ekonomisko situāciju, Ministru kabinets uzskata, ka likumprojektā ietvertais krasais mēnešalgu apmēra palielinājums tiesnešiem no morāles viedokļa nav pieņemams," Ministru kabinets tomēr ir iesniedzis Saeimā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā (plašāk par to sk.: L. Švarcs. Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā // JV Nr. 47, 23.11.2010.). Tieši šie likumprojekti acīmredzot būs arī svarīgākais novembrī izveidotās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas darba uzdevums.

Iecere iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts atalgojuma sistēmā jau raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt algas tiesnešiem faktiski pieaugs.

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir kritizējusi šo ieceri un arī tiesu sistēmas galvenā institūcija – Tieslietu padome – MK sagatavotos likumprojektus atzinusi par neatbilstošiem Satversmei. Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem Tieslietu padomes 1. decembra sēdē pauda tikai divi tās locekļi – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Tieslietu padomes lēmumu, dienu vēlāk atzina, ka tiesnešu prasības sava atalgojuma jautājumā nav samērīgas ar esošo ekonomisko situāciju.

Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, šajā "Jurista Vārds" numurā piedāvājam lasītājiem iepazīties ar Tieslietu padomes 1. decembra lēmumu, kā arī ar tiesnešu algu pašreizējo un iespējamo apmēru, kas atspoguļots Tieslietu ministrijas sagatavotajās tabulās. Brīdi pirms numura nodošanas uz druku redakcija saņēma arī zvērināta advokāta Alda Gobzema viedokli tiesnešu algu jautājumā.

"Jurista Vārds" sola turpināt sekot tiesnešu atlīdzības sistēmas jautājumam un publiskot arī tieslietu ministra, parlamentāriešu un citus viedokļus.

Tieslietu padomes lēmums

01.12.2010. Lēmums Nr. 18

Saeimas Juridiskā komisija 2010. gada 25. novembra vēstulē aicinājusi Tieslietu padomi paust tiesu varas viedokli par Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", "Grozījumi Prokuratūras likumā", "Grozījumi Satversmes tiesas likumā".

Apspriežot Tieslietu padomei iesniegtos materiālus, sēdē izteiktos viedokļus un atzinumus, Tieslietu padome nolēma:

1. Neatbalstīt Ministru kabineta sagatavotos likumprojektus "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", "Grozījumi Prokuratūras likumā", "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" (turpmāk – Likumprojekti);

2. Likumprojektos nav ņemts vērā Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 (turpmāk – 2010. gada 18. janvāra spriedums) 11.5. punktā norādītais: "Tā kā tiesnešu darba samaksas sistēmai demokrātiskā valstī ir jādarbojas ilgtermiņā, tad jaunas sistēmas izveide krīzes periodā vai krīzes, tātad – pārejošas situācijas ietekmē, kad jau darbojas sistēma, kas atbilst Satversmei un starptautiskajām prasībām, neatbilstu tiesu un tiesnešu neatkarības principam";

3. Likumprojekti nenodrošina tiesnešu atalgojuma reālās vērtības nesamazināšanos un neparedz periodisku tiesneša amatalgas pārskatīšanu, līdz ar to tie neatbilst Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.2. punktā norādītajam;

4. Likumprojekti samazina tiesnešiem likumā "Par tiesu varu" noteikto atlīdzību tādā veidā, kas neatbilst Satversmes 83. pantam un Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 10.2., 10.3. un 11.4. punktā norādītajam;

5. Likumprojekti samazina tiesnešiem likumā "Par tiesu varu" noteikto atlīdzību un tajos netiek paredzēts pārejas periods, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu (Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.5. punkts);

6. Likumprojekti ir izstrādāti sasteigti, bez pietiekama pamatojuma funkcionējošas tiesnešu atalgojuma sistēmas reformai. Tieslietu padomei nav iesniegti materiāli, kas liecinātu, ka būtu notikusi nopietna pašreizējās tiesnešu darba samaksas sistēmas izvērtēšana, neatkarīgu un kompetentu ekspertu viedokļa uzklausīšana, visu apstākļu un faktu izvērtēšana, kas būtu par pamatu spēkā esošās tiesnešu darba samaksas sistēmas reformēšanai;

7. Likumprojekti neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un rekomendācijām par tiesnešu atalgojuma noteikšanu;

8. Nav ņemts vērā, ka tiesnešu atalgojuma sistēma jau šobrīd ir daļa no valsts vienotās atalgojuma sistēmas, kas noteikta likumā "Par tiesu varu". Vienotā atalgojumu sistēma nenozīmē iekļaušanu vienā likumā, bet gan vienotu principu ievērošanu. Tiesneša algas piesaiste likumprojektā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likums" noteiktajai 12. mēnešalgu grupai ir neadekvāta tiesnesim izvirzītajām prasībām, kompetencei, funkcijām, atbildībai un noteiktajiem ierobežojumiem;

9. Nav pietiekami izvērtētas iespējas pildīt Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedumu lietā Nr. 2009-111-01 esošās atalgojuma sistēmas ietvaros, ievērojot šī brīža valsts ekonomisko situāciju.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs I. Bičkovičs

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vieša
10. Decembris 2010 / 08:49
0
ATBILDĒT
visādi liekēži un negodīgi ļautiņi, politikā piem. Jaunais laiks uzskata, ka tiesiski ir zvanīties uz tiesām tiesnešiem par partijai interesējošām lietām (Aksenoks), tagad tiesiski ir nepildīt Satversmes tiesas spriedumu utt,. Ar nepacietību gaidu kad visu to JL brandžu sauks pie visu veidu atbildības, ar bioloģisko īpatni Repši priekšgalā un pusmūža aptrakojošos Āboltiņu aizmugures galā..

Vispār jau mēs esam piemirsuši, ka visi dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos, nevis komunisma laikmetā, kad vietējiem vajadzēja solidarizēties ar visādiem imigrantiem, straupes pacientiem utt. Es personīgi solidarizējos konkrēti ar saviem bērniem, vecākiem-pensionāriem, nevis politiski piesaukto abstrakto sabiedrību...

Apnicis jau lasīt visās iespējamās vietās, pat uz tualetes sienām ,,ar Āboltiņas un Štokija parakstiem\" tiesnešu rupju gānīšanu.

Dīvainākais, ka par šiem slimajiem suņa murgiem jādiskutē pat Jurista Vārdā.
:)
10. Decembris 2010 / 08:39
0
ATBILDĒT
No twitter.com

KasparsSemevics Katrs ķirurgs būtu pārlaimīgs tiesnešu vietā, ja viņa neveiksmīgi sašuto nelaiķi vēl divās citās instancēs varētu pāršūt no jauna.
arī jurists
9. Decembris 2010 / 21:58
0
ATBILDĒT
Skatoties uz AT un ST vadības un vadošo tiesnešu demagoģiju algu jomā, pārņem šausmas, ka tāda ir mūsu juristu elite.Grūti iedomāties, ka šādi tiesneši spējīgi pieņemt objektīvus nolēmumus.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Gunta Višņakova
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 49 (644)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties