Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu.
Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus.
I. Tiesnešu neatkarība un tiesiska valsts
Nav šaubu, ka Satversmes 83. pantā nostiprinātais tiesnešu un tiesas neatkarības princips, kurš sevī ietver "taisnīgu tiesu" kā neatkarīgu un objektīvu tiesu varas institūciju, kas izskata lietu,3 ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem, to uzsvērusi arī Satversmes tiesa.4 Tāpat Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesnešu neatkarība ir cieši saistīta gan ar varas dalīšanas principa īstenošanu,5 gan arī tiesiskuma principa ievērošanu,6 kas savukārt ir demokrātiskas un tiesiskas valsts viens no stūrakmeņiem.7
Jāpiebilst, ka tiesnešu neatkarība nav vien demokrātijas kā principa ideoloģiski nepieciešama sastāvdaļa, bet gan tāda, bez kuras demokrātija nav iedomājama vispār.8 Tiesu neatkarības nodrošināšanas īpašā nozīme izpaužas arī tādējādi, ka minētā principa ievērošanā ir ieinteresēts ikviens,9 jo tiesu varas pieņemtie lēmumi var tieši skart ikvienu. Tādējādi top skaidrs, ka, ņemot vērā tiesu varas uzdevumus, tiesnešu neatkarība un tiesas kā institūcijas neatkarība ir obligāts priekšnoteikums, lai valsti uzskatītu par demokrātisku un tiesisku.
1. Tiesneša atlīdzības loma tiesas neatkarības principa ievērošanā
Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa jau 1969.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
