Jau ilgāku laiku juristu aprindās, tostarp šā gada 18. janvāra "Jurista Vārdā", ir izvērsta diskusija par to, kā aprēķināmas balsstiesības, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, aizliedzot atbildētājiem veikt it kā noteiktu darbību – balsstiesību izmantošanu kapitālsabiedrībā. Vienlaikus diskusijā bez ievērības atstāts fakts, ka problēma ir uzskatāma par neīstu – proti, tādai dzīvē nekad nevajadzētu rasties, jo tās pamatā ir nevis neskaidrs vai dažādi interpretējams normatīvais regulējums, bet gan klaji prettiesisks tiesas nolēmums par prasības nodrošināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
