25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
Redaktora sleja
Vēstures jautājumi un politika
1
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Aizvadītā nedēļa ar barikāžu piemiņas ugunskuriem pagājusi vēsturisku notikumu atcerēs. Līdzās dokumentālajiem 1991. gada kadriem un laikabiedru atmiņu retrospektīvām plaši izskanēja arī pārdomas par vēsturi. Saeimas sēdē deputāti gana asi diskutēja par vēlamāko 4. maija svētku dienas nosaukumu, kas izpelnījies plašu rezonansi sabiedrībā. Savukārt barikāžu atmiņās ik pa brīdim izskanēja, ka vēl joprojām nav gūtas visas atbildes par janvāra notikumiem.

Šādās diskusijās tradicionāli uzvirmo pārdomas par vēstures funkcionālo jēgu demokrātiskā valstī. Neapšaubāmi, vēsturiskie notikumi ir nozīmīgs valstiskuma mīta elements. Caur vēsturisko notikumu prizmu valsts gūst apstiprinājumu savām tiesībām uz pastāvēšanu un iedvesmojošu apliecinājumu nākamajām paaudzēm. Sevišķu uzmanību vēsturisko mītu veidošanā allaž izrādījuši autoritārie un totalitārie režīmi – šajās valstīs vēsturisko notikumu traktējumi allaž ir bijuši aktuālās politikas nozīmīgākie pieturpunkti, kā arī vēstures interpretācija tikusi piekārtota šodienas vajadzībām.

Demokrātiskas valstis parasti vēstures notikumos ir krietni liberālākas. Tiek pieļauti gan brīvdomīgi traktējumi, gan arī valsts īpaši netiecas iejaukties vēsturisko mītu veidošanā. Un gadījumos, kad valsts dažādu iemeslu dēļ iejaucas vēsturisko notikumu vērtēšanā, bieži izskan pārmetumi par vienīgā “pareizā” viedokļa uzspiešanu.

Latvijas gadījumā vēstures notikumu traktējums ir principiāli svarīgs mūsu valstiskumam. Kontinuitātes doktrīna kā valstiskuma pamats un sarežģītā aizvadītā gadsimta gaita pieprasa precīzu, loģisku un pamatotu vēsturisko notikumu skaidrojumu. Daudzas mūsdienu aktuālās prakses problēmas nav iespējams atrisināt bez precīza un korekta vēsturisko notikumu traktējuma. Taču diemžēl jāteic, ka valstiskuma vēstures portretējums veidojas ar grūtībām. Pārāk daudz vienkāršotu leģendu, vēsturisko notikumu fragmentēšana un izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem.

Šo iemeslu dēļ daudzkārt tiesām un politiķiem ir jāiejaucas vēsturisko notikumu atspoguļojumā, iezīmējot jautājumu izlemšanai nepieciešamo vēsturisko notikumu perspektīvu. Satversmes tiesas nolēmumos šobrīd jau iespējams sameklēt gandrīz visu Latvijas valstiskuma attīstības vēsturisko izvērtējumu. Un tā nav iejaukšanās vēsturnieku un sabiedrības diskusijās vai arī vēstures politizācija vai viltošana. Tā ir objektīva nepieciešamība demokrātiskā valstī.

VISI RAKSTI 25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Matīsa 45
25. Janvāris 2011 / 09:30
0
ATBILDĒT
Pēdējais laiks juristiem NOPIETNI mācīt valsts tiesību vēsturi !!Tiesneši , advokāti neko nezin par normām, kas iekļautas BVCivillikumā, nemaz nerunājot par Krievijas impērijas likumu krājumu ( Svod zakonov Rossijskoj imperii),kuriem ir nenoliedzama ietekme uz Latvijas juridisko telpu un domu, līdz ar to arī pareizu lietu iztiesāšanu, ja juridiskie fakti attiecas uz šo periodu. Juristi absolūti nav apmācīti meklēt dokumentus un pierādījumus arhīvos !! Rezultātā veikli advokāti tiesas zālē var melot uz nebēdu.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties