Žurnāls: Par piedziņas atzīmes tiesiskajām sekām

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Par piedziņas atzīmes tiesiskajām sekām

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKC – 621
2010.gada 28.aprīlī

Civillikuma 1370. pants piemērojams kopsakarā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta pirmo un otro daļu.

Piedziņas atzīme ir šķērslis īpašnieka labprātīgam hipotēkas nostiprinājumam un nav attiecināma uz piespiedu nostiprinājumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V. Jonikāns, senatore I. Garda, senators A. Laviņš, senators K. Torgāns, senatore E. Vernuša, senatore referente A. Vītola, senatore M. Zāģere, piedaloties G.P. un viņa pārstāvim zvērinātam advokātam A. Auzam, Ģenerālprokuratūras prokurorei A. Merlajai, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar G.P. blakus sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 30. novembra lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2009. gada 18. septembra lēmums.

konstatēja

G.P. 2009. gada 10. septembrī iesniedzis Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, ar kuru lūdzis nostiprināt hipotēku Ls 484 934,76 apmērā uz G.I. piederošā nekustamā īpašuma [..] ielā 75, Rīgā, 1/3 domājamo daļu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007. gada 9. oktobra lēmumu un 2009. gada 8. septembra izpildu rakstu lietā Nr.[..].

Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2009. gada 18. septembra lēmumu nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības. Lēmumā minēti šādi argumenti.

No ieraksta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

Māris Leja

2. Februāris 2011 / 19:22

ATBILDĒT

Manā skatījumā, ja arī tiesas lēmums, ar kuru apstiprināts procesuāli noslēgts izlīgums,tiek uzskatīts kā pamats piespiedu nostiprinājumam zemes grāmatā, veidojas situācija, kurā abas puses - parādnieks un kreditors vienojoties, viegli var apiet Zemesgrāmatu likumā nostiprināto principu, ka pēc piedziņas atzīmes ierakstīšanas pieļaujams tikai piespiedu nostiprinājums - atliek tikai ierosināt šķietamu strīdu tiesā un ātri noslēgt procesuāli pareizi izlīgumu un zemes grāmatā pēc piedziņas atzīmes izdarīšanas var ierakstīt ko vien katrs vēlas.

Anonīms lietotājs

1. Februāris 2011 / 18:42

ATBILDĒT

Attiecībā uz izlīguma dabu viss nav tik viennozīmīgi. Var arī argumentēt, ka izlīgumam CPL -ā ir gan materiāltiesiskās, gan procesuālās iezīmes. Bez šaubām CL ir tiesisks darījums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu. Kā procesuālā rakstura vienošanās izlīgums izbeidz tiesvedību, šādā gadījumā izlīguma CPL daba ir salīdzināma, piemēram, ar līgumslēdzēju vienošanos par strīdu līgumisko piekritību (sk. CPL 30. pantu).

Māris Leja

1. Februāris 2011 / 10:05

ATBILDĒT

Tēze, ka piedziņas atzīme ir šķērslis īpašnieka labprātīgam hipotēkas nostiprinājumam un nav attiecināma uz piespiedu nostiprinājumu, ir pilnīgi pareiza. Taču apšaubāms, vai tā bija piemērojama konkrētā situācijā, jo diezin vai varēja runāt par piespiedu nostiprinājumu.

Blakus sūdzības nostiprinājuma lūgums bija pamatots ar rajona tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu, kas stājies spēkā, nevis nolēmumu, kas skatīts prasības kārtībā.

Pēc būtības procesuālais izlīgums neatšķiras no privāttiesiska, un tādēļ, piemēram, jautājums par tā spēkā neesamību jāapspriež pēc materiālo tiesību normām(V.Bukovskis. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīgā: 1933, 580 lpp.).

No minētā izriet, ka izlīgums, kaut arī noslēgts tiesas procesa laikā, nezaudē savu privāttiesisko raksturu, resp., tas uzskatāms par labprātīgu procesa dalībnieku vienošanos. Tādējādi tiesas lēmums, uz kura pamata blakus sūdzības iesniedzējs lūdza nostiprināt hipotēku, nevar būt piespiedu nostiprinājums.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"