15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)
Eiropas telpā
Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu
2
Eiropas civildienesta tiesību konteksts
Mg.iur. MES
Diāna Singha
juriste lingviste Eiropas Savienības Tiesā1 

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram.

Papildus tam CDT tiek aplūkoti arī citi ar darba līgumu slēgšanu un pārtraukšanu saistītie jautājumi, kas tomēr nav vienīgā šīs tiesas darbības joma, jo Eiropas civildienesta lietu ietvaros var nākties saskarties arī ar citām tiesībām – sociālajām, darba, disciplinārajām, nodokļu utt. Šinī darbā aplūkotajai CDT judikatūrai par administrācijas pienākumu sniegt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu ir liela nozīme, kā tālāk tiek veidotas darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem ES iestādēs un birojos jeb aģentūrās. Arī Latvijā nesen ir izveidota viena ES aģentūra, proti, BEREC (Body of European Regulators for Electronic Communications), un arī mūsu valstī drīz tiks nodarbināti darbinieki saskaņā ar Eiropas Civildienesta noteikumiem un citiem piemērojamiem dokumentiem, kā arī, iespējams, radīsies tiesu prakse par jautājumu, kas tiks aplūkots šajā darbā. Turklāt jāpiebilst, ka šobrīd jau daudzi LR pilsoņi ir nodarbināti kā ierēdņi vai darbinieki ES iestādēs citur Eiropā.

Šis pētījums ir iedalīts trijās daļās: vispirms tiks aplūkots pienākuma sniegt pamatojumu tiesiskais regulējums. Pēc tam – nelabvēlīgā lēmuma izpratne, pamatojums un iespējamās atkāpes jeb izņēmumi. Trešajā daļā īpaša uzmanība tiks pievērsta vienai konkrētai CDT lietai: 2006. gada 26. oktobra spriedumam lietā F‑1/05 Landgren/ETF un ES Pirmās instances tiesas (kuras nosaukums no 2009. gada 1. decembra ir ES Vispārējā tiesa) apelācijas spriedumam šajā lietā, pāris vārdos noslēdzot rakstu ar analīzi par šiem spriedumiem un to iespējamo ietekmi uz tālāko CDT judikatūru un attiecībām starp darbiniekiem un Eiropas institūcijām.

 

1. Atbilstošā tiesiskā regulējuma apraksts – status quo

1.2. Primāro tiesību līmenī

Pirms sāk aprakstīt atbilstošo tiesisko regulējumu, jāpiemin, ka tiesiskajā regulējumā par pienākumu sniegt akta pamatojumu ir nošķirti trīs pamatojamo aktu veidi: likumdošanas, administratīvie un tiesu akti. Kaut gan šā raksta uzdevums ir sniegt administratīvo aktu pamatojumu, kura neesamības gadījumā persona var iesniegt sūdzību pirmstiesas administratīvās procedūras laikā vai vēlāk celt prasību CDT, tomēr pāris teikumos minēšu arī pienākumu pamatot likumdošanas un tiesu aktus.

Eiropas primāro tiesību aktu līmenī pienākums pamatot likumdošanas aktus pirms Līguma par Eiropas Savienības darbību3 (turpmāk tekstā – Lisabonas līgums vai LESD) spēkā stāšanās 2009. gada 1. decembrī bija noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 253. pantā (turpmāk tekstā – EKL). Šajā pantā vispārīgi bija noteikts: "Regulās, direktīvās un lēmumos, ko Eiropas Parlaments pieņem kopā ar Padomi vai ko pieņem Padome vai Komisija, norāda to pamatojumu [..]." No 2009. gada 1. decembra, kad stājās spēkā LESD, šis pants ir aizstāts ar 296. panta 2. daļu šādā redakcijā: "Tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums, kā arī norādīti visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos." Ir skaidrs, ka šā panta jaunajā redakcijā tiesību aktu jēdziens ietver kā likumdošanas aktus (kas ir definēti LESD 288. pantā), tā arī administratīvos un tiesu aktus. Tā kā iestādes pieņemtais lēmums civildienesta jomā parasti ir administratīvs lēmums, kuram ir konkrēti noteikts adresāts, šis pants ir piemērojams šiem lēmumiem. Arī ES tiesu izdotie akti civildienesta jomā ir jāpamato atbilstoši minētajam LESD pantam (runa ir par Tiesas kā darba devēja izdotajiem lēmumiem un aktiem personāla jomā).

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību4 (turpmāk tekstā – LES) 6. pantam: "Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – Harta), kura pielāgota Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem." Šī paša panta 2. punktā ir noteikts, ka "Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai" (turpmāk tekstā – ECTK), kas ir ļoti svarīgs dokuments, arī aizsargājot tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz taisnīgu tiesu, kura ir jānodrošina administrācijai.

Hartas 30. pantā ir noteiktas darbinieku tiesības tikt aizsargātiem nepamatotas atlaišanas gadījumā, bet Hartas 41. pantā noteiktas tiesības uz labu pārvaldību. Saskaņā ar 41. panta 2. punktu viens no šo tiesību galvenajiem elementiem ir administrācijas pienākums sniegt pamatojumu saviem lēmumiem (tomēr šīs tiesības ietver arī tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās; tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek veikts kāds individuāls, nelabvēlīgi ietekmējošs pasākums; tiesības piekļūt materiāliem, kas uz personu attiecas; tiesības panākt, lai Savienība atlīdzinātu zaudējumus, kurus ir radījušas tās iestādes vai darbinieki to dienesta pienākumu izpildē, un tiesības saņemt atbildi no iestādēm vienā no ES valodām).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ieva
15. Februāris 2011 / 14:24
0
ATBILDĒT
Ļoti interesants un argumentēts raksts jeb precīzāk, atzīstamas kvalitātes pētījums. Principā argumentāciju var izmantot ne tikai administratīvās lietās, bet arī darba lietās. Piemēram, Danosas lieta, kur tieši EST atbilde par pamatojuma nepieciešamību (kas var arī būt arī mutisks), rada neskaidrību, kā tieši to Latvijā piemērot. Rakstā ir atbildes. ļoti gaidīšu vēl kādu šīs autores darbu.
Sk
15. Februāris 2011 / 12:22
0
ATBILDĒT
Ļoti interesants raksts. Argumentācija ir pārņemama arī piemērojot Administratīvā procesa likumu. Paldies autorei!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties