Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents A. Laviņš, senators K. Torgāns un senators N. Salenieks, piedaloties G.R. un M.S. pārstāvjiem advokātam Aldim Gobzemam un advokātam Dainim Lasmanim, Iekšlietu ministrijas pārstāvei Intai Ļaksai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvim Intaram Opolais,

atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar G.R. un M.S. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 30. aprīļa spriedumu G.R. un M.S. prasībā pret Latvijas Republiku Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā ar trešajām personām V.G., I.I. un P.Z. par zaudējumu piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzību.

Aprakstošā daļa

[1] 1997. gada 28. jūnijā Talsos notika Iekšlietu ministrijas organizētie ugunsdzēsēju un policijas svētki. Pasākuma laikā tika izplatīts paziņojums, ka ir iespējams apskatīt pilsētas panorāmu no augstuma – pacelties ar ugunsdzēsēju autoceltni. Auto pacēlāja apkalpe uzsāka cilvēku pacelšanu, bet septītajā pacelšanas reizē deformējās auto pacēlāja strēle un notrūka grozs, kā rezultātā 9 bērni gāja bojā, bet 21 cilvēks guva smagus, vidēji smagus un vieglus miesas bojājumus. Cietušo vidū bija arī G.R., kurš guva smagas kombinētas galvas, ķermeņa un ekstremitāšu traumas.

Valsts darba inspekcijas Bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas aktā, Drošības tehnikas un darba drošības ekspertu komisijas 1997. gada 21. jūlija atzinumā un Tehniskās ekspertīzes slēdzienā konstatēts, ka Iekšlietu ministrija un tās pārraudzībā esošais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) pieļāvuši rupju nolaidību attiecībā pret prasītāja veselību, kas izpaudās posmveida auto pacēlāja AKP-30 groza maksimālās celtspējas prettiesiskā pārsniegšanā.

[2] Sakarā ar minēto nelaimes gadījumu pie kriminālatbildības saukti VUGD darbinieki V.G. un I.I., kā arī amatpersona P.Z.

[3] G.R. un M.S. 2007. gada 27. jūnijā cēluši Rīgas apgabaltiesā prasību pret Latvijas Republiku Iekšlietu ministrijas un VUGD personā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Prasība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Ņemot vērā, ka par nelaimes gadījumu notiesātās personas rīkojās VUGD vārdā, kas ir valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikai ir jāatlīdzina tās darbinieku un amatpersonu radītie zaudējumi M.S. un G.R.

[3.2] Saskaņā ar Civillikuma 2347. panta otro daļu automašīna ar auto pacēlāju ir uzskatāma par paaugstinātas bīstamības avotu. Auto pacēlājs AKP-30 nodots VUGD lietošanā. Tā kā VUGD nav juridiskās personas statusa, tas nevar būt par atbildētāju civilprocesā, tāpēc G.R. nodarītais kaitējums ir jāatlīdzina sākotnējai publisko tiesību juridiskai personai – Latvijas Republikai.

[3.3] Nelaimes gadījuma brīdī spēkā bija konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Ar šā likuma 37.