Ar šā gada 1. janvāri ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā2 (turpmāk arī – LAPK). Grozījumi attiecas arī uz atsevišķiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem – autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, kā arī preču zīmju, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmju vai dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu. Rakstā sniegts ieskats jaunā regulējuma būtībā.
1. Autortiesību un blakustiesību aizsardzības normu precizēšana Krimināllikumā
Turpmāk autortiesību un blakustiesību krimināltiesisko aizsardzību nodrošinās viens Krimināllikuma pants, KL 148. pants, ar visaptverošu normas dispozīciju – autortiesību un blakustiesību pārkāpšana. Noziedzīgā nodarījuma pazīmes nav uzskaitītas; to noskaidrošanai ir jāvadās pēc Autortiesību likuma3 (turpmāk arī – AL). AL 68. panta pirmā daļa autortiesību un blakustiesību pārkāpumu definē kā darbību, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, un min atsevišķus pārkāpumu veidus. Šis uzskaitījums nav plašs; tiesību subjektu personiskās un mantiskās tiesības var tikt pārkāptas arī citos veidos.4 Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ir jāņem vērā arī Autortiesību likumā noteiktie autora un blakustiesību subjekta mantisko tiesību ierobežojumi5 sabiedrības un darbu izmantotāju interesēs. Darbības, kas atbilst likumā noteiktajiem tiesību ierobežojumiem, nav autortiesību un blakustiesību pārkāpumi (AL 68. panta otrā daļa).
Grozījumu rezultātā no Krimināllikuma ir izslēgts KL 149. pants "Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem", kas paredzēja kriminālatbildību par autora darba vai blakustiesību objekta nelikumīgu kopiju jeb kontrafaktu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu un slēpšanu atkārtoti gada laikā (pirmā daļa), realizāciju vai citādu materiālu labumu gūšanu (otrā daļa), abiem nodarījumiem paredzot arī kvalificējošās pazīmes – atkārtotību, grupu pēc iepriekšējas vienošanās vai lielu apmēru (trešā daļa), kā arī organizēto grupu (ceturtā daļa).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.