1. Efektīvas parādu piedziņas nozīme tautsaimniecībā

Tautsaimniecībā viens no nozīmīgākajiem resursiem ir finanšu kapitāls. Domājams, ka jebkuram, pat bez priekšzināšanām ekonomikā, ir skaidrs, ka bez finansēm nevar pastāvēt ne valsts, ne tās tiesu sistēma, izglītības sistēma, sociālā un veselības aprūpe, kā arī uzņēmumi, kas tieši ģenerē finanses. Finanšu apritei ir ļoti liela loma ekonomikas attīstībā. Ne velti Eiropas Savienībā kā viens no pamatpīlāriem ir definēta brīva kapitāla kustība, jo tieši neierobežota un brīva finanšu plūsma ir pamatu pamats sekmīgai ekonomikas attīstībai gan valsts, gan starptautiskā līmenī.

Lai vieglāk būtu izprast finanšu aprites nozīmīgumu, aplūkosim makroekonomiskās aprites modeli atvērtā ekonomikā³:

Šajā modelī ir labi redzama finanšu plūsma starp uzņēmumiem, valsti, iedzīvotājiem (darbiniekiem), mājsaimniecībām, bankām, ārvalstīm, kā arī šīs finanšu plūsmas korelācija dažādos virzienos. Ja kādā no finanšu aprites posmiem tā tiek traucēta, tas ietekmē ne tikai attiecīgo posmu, bet visu ekonomiku kopumā. Piemēram, ja uzņēmumi, kas saņēmuši aizdevumus no bankām, tos neatmaksā, tas tieši ietekmē ne tikai bankas un to akcionāru ienākumus, bet arī valsti un mājsaimniecības. Valsts nodokļos saņem mazāk ieņēmumu un līdz ar to samazinās valsts budžets, kas tieši ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kā arī valsti un tās institūcijas kopumā. Savukārt uz mājsaimniecībām tas atstāj jau trīskāršu efektu. Pirmkārt, palielinās noguldījumu risks bankās, jo banku finanses ir samazinājušās kredītu neatmaksāšanas dēļ. Otrkārt, kredītu cenas (procentu likmes) aug, jo bankām ir jāveic uzkrājumi nedrošiem kredītiem. Treškārt, mājsaimniecības ietekmē valsts budžeta samazinājums, kam likumsakarīgi seko nodokļu palielinājums. Līdz ar to ir skaidri redzams, cik liela nozīme ir brīvai un raitai finanšu plūsmai.

Jebkuram uzņēmumam (tāpat kā valstij un tās iedzīvotājiem) ir gan kreditori, gan debitori. Saprotams, ka debitoriem mēdz gadīties finanšu grūtības un tie nespēj segt savas saistības. Tādos gadījumos ir jāizmanto pieejamie līdzekļi parādu piedziņai. Ja piedziņas līdzekļi ir efektīvi un parāds tiek sekmīgi atgūts, tad attiecīgie finanšu līdzekļi atgriežas normālā ekonomikas apritē un ieguvēji ir visi ekonomikas dalībnieki – uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts, kā arī bankas. Savukārt, ja piedziņa tiek kavēta un tā nav efektīva, finanšu līdzekļi ekonomiskajā apritē neatgriežas vai arī atgriežas, bet ēnu ekonomikas veidā, kas negatīvi ietekmē visu ekonomiku kopumā. Līdz ar to ekonomikas stabilitātei un attīstībai ir ļoti būtiski, ka valstī ir skaidri un efektīvi piedziņas līdzekļi, kurus izmantojot ir iespējams ātri atgūt parādus, lai finanšu līdzekļi atkal nonāktu ekonomiskajā apritē. Tāpat ir svarīgi, lai šie piedziņas līdzekļi būtu stabili un netiktu grozīti, izņemot, ja tie tiek padarīti efektīvāki.

2. Parādu nemaksāšanas kultūra

Pašlaik krīzes laikā parādnieki meklē visus iespējamos līdzekļus, kā izvairīties no parādu samaksas. Tiek izgudrotas dažādas konstrukcijas, lai kavētu tik efektīvu un ātru piedziņas līdzekļu īstenošanu kā bezstrīdus piespiedu izpilde un nekustamo īpašumu pārdošana labprātīgās izsolēs. Parādnieki atrod veidus, kā nobēdzināt komercķīlas priekšmetus, kā kavēt izsoles aktu apstiprināšanu, kā novilcināt nekustamo īpašumu nodošanu jauno ieguvēju valdījumā, kas nosolījuši šos īpašumus tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs. Internetā ir daudzas mājaslapas, kurās negodprātīgi parādnieki cits citu konsultē par minēto. Pat ietekmīgajā un prestižajā biznesa žurnālā "FORBES" ir raksti, kuros advokāti un finansisti konsultē komersantus par maksātnespējas izmantošanu savās interesēs⁴ un aktīvu nobēdzināšanu,⁵ neraugoties uz to, ka šīs darbības ir krimināli sodāmas.⁶

No minētā ir skaidri redzams, ka negodprātīgi parādnieki gan paši, gan ar juristu un finansistu padomiem prot lieliski atrast veidus, kā izvairīties no savu saistību pildīšanas, tādējādi kavējot vai pilnībā izslēdzot kreditora iespējas atgūt parādnieka parādu. Šādā situācijā viens no veidiem, kā kreditoram tomēr ir iespēja atgūt parādu vai tā daļu, ir vēršanās pie galvinieka, ja tāds ir devis savu galvojumu par parādnieka saistībām. Nereti galvojums ir ļoti efektīvs saistību nodrošinājums, jo parādnieks izvairās no parāda samaksas un ir nobēdzinājis savu mantu, bet galviniekam ir manta, pret kuru var vērst piedziņu. Ir arī galvinieki, kuri, saprotot, ka ir uzņēmušies galvojuma saistības, tās godprātīgi pilda. Šādos gadījumos kreditoram efektīvāk ir prasīt galvojuma saistības izpildi no galvinieka, nevis ilgstoši tiesāties ar parādnieku, kurš visādi cenšas novilcināt tiesas procesu, vai gaidīt uz parāda daļēju atgūšanu maksātnespējas procesā, kura iznākums un termiņš nav zināms.

Efektīvi atgūstot parādu no galvinieka, atgūtie finanšu līdzekļi dod labumu gan kreditoram, gan visai ekonomikai kopumā, jo tie tiek atgriezti ekonomikas apritē un pozitīvi ietekmē visus ekonomikas dalībniekus.