1. Marts 2011 /NR. 9 (656)
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvenā parādnieka statuss galvojuma prasībā
1

Žurnālā "Jurista Vārds" pagājušā gada otrajā pusē (Nr. 34, Nr. 40 un Nr. 45)1 starp cienījamo profesoru Dr.habil.iur. Kalvi Torgānu un autoru izvērsās polemika par galvenā parādnieka statusu prasībās, kas celtas pret ekspromisorisko galvinieku vai pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir maksātnespējīgs vai atrodas prombūtnē. Turpinot iesākto polemiku, šajā rakstā ir apskatīta galvojuma nozīme taustsaimniecībā, ekspromisoriskais galvojums atsevišķu ārvalstu likumos, tiesu prakse galvojuma lietās, kā arī galvenā parādnieka pieaicināšana galvojuma prasībās2 trešās personas statusā.

1. Efektīvas parādu piedziņas nozīme tautsaimniecībā

Tautsaimniecībā viens no nozīmīgākajiem resursiem ir finanšu kapitāls. Domājams, ka jebkuram, pat bez priekšzināšanām ekonomikā, ir skaidrs, ka bez finansēm nevar pastāvēt ne valsts, ne tās tiesu sistēma, izglītības sistēma, sociālā un veselības aprūpe, kā arī uzņēmumi, kas tieši ģenerē finanses. Finanšu apritei ir ļoti liela loma ekonomikas attīstībā. Ne velti Eiropas Savienībā kā viens no pamatpīlāriem ir definēta brīva kapitāla kustība, jo tieši neierobežota un brīva finanšu plūsma ir pamatu pamats sekmīgai ekonomikas attīstībai gan valsts, gan starptautiskā līmenī.

Lai vieglāk būtu izprast finanšu aprites nozīmīgumu, aplūkosim makroekonomiskās aprites modeli atvērtā ekonomikā3:

Šajā modelī ir labi redzama finanšu plūsma starp uzņēmumiem, valsti, iedzīvotājiem (darbiniekiem), mājsaimniecībām, bankām, ārvalstīm, kā arī šīs finanšu plūsmas korelācija dažādos virzienos. Ja kādā no finanšu aprites posmiem tā tiek traucēta, tas ietekmē ne tikai attiecīgo posmu, bet visu ekonomiku kopumā. Piemēram, ja uzņēmumi, kas saņēmuši aizdevumus no bankām, tos neatmaksā, tas tieši ietekmē ne tikai bankas un to akcionāru ienākumus, bet arī valsti un mājsaimniecības. Valsts nodokļos saņem mazāk ieņēmumu un līdz ar to samazinās valsts budžets, kas tieši ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kā arī valsti un tās institūcijas kopumā. Savukārt uz mājsaimniecībām tas atstāj jau trīskāršu efektu. Pirmkārt, palielinās noguldījumu risks bankās, jo banku finanses ir samazinājušās kredītu neatmaksāšanas dēļ. Otrkārt, kredītu cenas (procentu likmes) aug, jo bankām ir jāveic uzkrājumi nedrošiem kredītiem. Treškārt, mājsaimniecības ietekmē valsts budžeta samazinājums, kam likumsakarīgi seko nodokļu palielinājums. Līdz ar to ir skaidri redzams, cik liela nozīme ir brīvai un raitai finanšu plūsmai.

Jebkuram uzņēmumam (tāpat kā valstij un tās iedzīvotājiem) ir gan kreditori, gan debitori. Saprotams, ka debitoriem mēdz gadīties finanšu grūtības un tie nespēj segt savas saistības. Tādos gadījumos ir jāizmanto pieejamie līdzekļi parādu piedziņai. Ja piedziņas līdzekļi ir efektīvi un parāds tiek sekmīgi atgūts, tad attiecīgie finanšu līdzekļi atgriežas normālā ekonomikas apritē un ieguvēji ir visi ekonomikas dalībnieki – uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts, kā arī bankas. Savukārt, ja piedziņa tiek kavēta un tā nav efektīva, finanšu līdzekļi ekonomiskajā apritē neatgriežas vai arī atgriežas, bet ēnu ekonomikas veidā, kas negatīvi ietekmē visu ekonomiku kopumā. Līdz ar to ekonomikas stabilitātei un attīstībai ir ļoti būtiski, ka valstī ir skaidri un efektīvi piedziņas līdzekļi, kurus izmantojot ir iespējams ātri atgūt parādus, lai finanšu līdzekļi atkal nonāktu ekonomiskajā apritē. Tāpat ir svarīgi, lai šie piedziņas līdzekļi būtu stabili un netiktu grozīti, izņemot, ja tie tiek padarīti efektīvāki.

 

2. Parādu nemaksāšanas kultūra

Pašlaik krīzes laikā parādnieki meklē visus iespējamos līdzekļus, kā izvairīties no parādu samaksas. Tiek izgudrotas dažādas konstrukcijas, lai kavētu tik efektīvu un ātru piedziņas līdzekļu īstenošanu kā bezstrīdus piespiedu izpilde un nekustamo īpašumu pārdošana labprātīgās izsolēs. Parādnieki atrod veidus, kā nobēdzināt komercķīlas priekšmetus, kā kavēt izsoles aktu apstiprināšanu, kā novilcināt nekustamo īpašumu nodošanu jauno ieguvēju valdījumā, kas nosolījuši šos īpašumus tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs. Internetā ir daudzas mājaslapas, kurās negodprātīgi parādnieki cits citu konsultē par minēto. Pat ietekmīgajā un prestižajā biznesa žurnālā "FORBES" ir raksti, kuros advokāti un finansisti konsultē komersantus par maksātnespējas izmantošanu savās interesēs4 un aktīvu nobēdzināšanu,5 neraugoties uz to, ka šīs darbības ir krimināli sodāmas.6

No minētā ir skaidri redzams, ka negodprātīgi parādnieki gan paši, gan ar juristu un finansistu padomiem prot lieliski atrast veidus, kā izvairīties no savu saistību pildīšanas, tādējādi kavējot vai pilnībā izslēdzot kreditora iespējas atgūt parādnieka parādu. Šādā situācijā viens no veidiem, kā kreditoram tomēr ir iespēja atgūt parādu vai tā daļu, ir vēršanās pie galvinieka, ja tāds ir devis savu galvojumu par parādnieka saistībām. Nereti galvojums ir ļoti efektīvs saistību nodrošinājums, jo parādnieks izvairās no parāda samaksas un ir nobēdzinājis savu mantu, bet galviniekam ir manta, pret kuru var vērst piedziņu. Ir arī galvinieki, kuri, saprotot, ka ir uzņēmušies galvojuma saistības, tās godprātīgi pilda. Šādos gadījumos kreditoram efektīvāk ir prasīt galvojuma saistības izpildi no galvinieka, nevis ilgstoši tiesāties ar parādnieku, kurš visādi cenšas novilcināt tiesas procesu, vai gaidīt uz parāda daļēju atgūšanu maksātnespējas procesā, kura iznākums un termiņš nav zināms.

Efektīvi atgūstot parādu no galvinieka, atgūtie finanšu līdzekļi dod labumu gan kreditoram, gan visai ekonomikai kopumā, jo tie tiek atgriezti ekonomikas apritē un pozitīvi ietekmē visus ekonomikas dalībniekus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Svins
1. Marts 2011 / 12:05
0
ATBILDĒT
Torgāns ir interesants fenoments Latvijas tiesību sistēmā. No vienas puses viņš ir cienījams profesors, kura viedoklī ieklausās. No otras - zinu daudzus arī cienījamus juristus un advokātus, kurus dažas Torgāna idejas dzen izmisumā un kuriem šķiet, ka cienījamajam profesoram brīžam sāk zust saikne ar realitāti un ka viņš ir "aizfilosofējies" parāk tālu. Šķiet, ka Neilands ir viens no viņiem, un es varu piekrist viņa argumentiem un secinājumiem, kas šķiet pārdomāti un pamatoti. Būs interesanti lasīt Torgāna atbildi. :)
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties