Jebkuru apjomīgu grozījumu ieviešana ir saistīta ar nostiprinātās sistēmas graušanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, ko rada likuma grozījumi. Raksta autors neiebilst pret Krimināllikuma tuvināšanu Eiropas Savienības sodu sistēmai, taču šādai tuvināšanai jābūt sistēmiski organizētai.
Parasti tiek uzsvērts, ka "dekriminalizācija ir krimināli sodāmo nodarījumu juridiskā pārkvalifikācija un to pārcelšana administratīvo, disciplināro vai citu tiesībpārkāpumu kategorijā".1 Jāatzīmē, ka nule sniegtais skaidrojums var tikt papildināts. Dekriminalizācijas rezultātā darbība vai bezdarbība, par kuru tika paredzēta kriminālatbildība, vispār var tikt izslēgta no tiesībpārkāpumu klāsta.
Jēdziens "dekriminalizācija" bieži tiek minēts Krimināllikuma pilnveides kontekstā. Kā piemēru te var minēt arī dažu rakstu virsrakstus: "Rosina ‘dekriminalizēt’ maksātnespējas neiesniegšanu",2 "Tieslietu ministrija piedāvā dekriminalizēt narkotiku lietošanu",3 "Tieslietu ministrija neatbalsta sīko zādzību dekriminalizēšanu",4 "Rosina dekriminalizēt sīku miesasbojājumu nodarīšanu",5 "Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija"6 utt.
Jāatzīst, ka visos šajos rakstos tiek analizēta dekriminalizācija kā kādas kriminālatbildību paredzošas normas izslēgšana no Krimināllikuma. Šāda likumdevēja rīcība nerada īpašus sarežģījumus izmeklēšanas gaitā. Tā samazina noziedzības kvantitatīvos rādītājus, liekot kriminālprocesa virzītājiem izbeigt viņu lietvedībā esošos kriminālprocesus. Vienīgā problēma, ko autors saskata, analizējot šo situāciju, ir jautājums: uz kādu Kriminālprocesa likuma normu jāatsaucas, izbeidzot kriminālprocesu dekriminalizācijas dēļ? Visticamāk, ka tas būtu Kriminālprocesa likuma 377.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
