Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt.
Kā norāda pētījuma autori, uz tiesas darba rezultātiem parasti skatās caur nolēmumu skaita (dažādos griezumos) prizmu, novārtā atstājot cilvēciskos un organizatoriskos faktorus tiesvedības procesā. Tiesvedība ir process, kura galarezultāts ir spriedums, taču līdz tā saņemšanai lietas dalībnieks vai pārstāvis "izbauda" tiesvedības pārējos aspektus, piemēram, tiesas ēkas kā iestādes apmeklējumu, saskarsmi ar tiesas darbiniekiem (kanceleju, arhīvu, tiesas apsardzi u. tml.), iepazīšanos ar saņemtajiem tiesas dokumentiem, tiesas sēdes gaidīšanu tiesas uzgaidāmajās telpās u. tml. Tiesvedībā iesaistītiem cilvēkiem, jo sevišķi sabiedrības pārstāvjiem, saskarsme, kas notiek tiesas zālē ar tiesnesi, bieži vien sniedz lielāku subjektīvo izpratni par taisnīgumu nekā saņemtais tiesas spriedums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.