12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)
Redaktora sleja
Atvaļinājuma laika grāmatas

Nu tas ir klāt! Pats karstākais atvaļinājumu laiks ir sācies. Laimīgie, kas izcīnījuši un dzīvi sagaidījuši šo iespēju, ieprogrammē savās e-pastkastītēs automātisko atbildi par terminētu prombūtni un pako brīvdienu somas. Neatkarīgi no tā, vai iecerēts vaļoties eksotiskās ārvalstīs vai lauku mājā Latvijā, inteliģents cilvēks (tātad arī jurists) līdzās saulesbrillēm un peldkostīmam koferī iepako lasāmvielu. Kaut gan pludmalei, ko tur liegties, principā piestāv, arī tenku lapas un sieviešu / vīriešu žurnāli, varbūt vieta atradīsies arī grāmatai?

Skolas vecuma bērniem jautājums par lasāmvielu ir krietni vienkāršāks nekā pieaugušajiem, jo jāpagūst izņemt cauri obligātās literatūras kalni. Bet ko lasīt juristam?

Noderīga izvēle, protams, būtu kāds no jaunākajiem juridiskās literatūras izdevumiem, piemēram, tikko kā izdotais Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļu krājums vai Civilprocesa likuma komentāri, kas tūlīt nāks klajā.

Tomēr dažkārt der ielūkoties arī citu tautu un laikmetu sacerējumos.

Pirms neilga laika man, gribot negribot, nācās iepazīt diezgan plašu un dažādu juristu un filozofu darbu klāstu. Ar lielu pārsteigumu atklāju, ka tos ir vērts lasīt ne vien tādēļ, ka “vajag”, bet arī tāpēc, ka ir interesanti un liek domāt. Neskatoties uz to (bet varbūt tieši tādēļ), ka dažkārt vienā piegājienā pat grūti tikt tālāk par dažām lapām (būsim atklāti, piemēram, Hēgeļa “Tiesību filozofijā”).

Kā savu neapšaubāmu favorītu no visa lasītā izcelšu darbu ar vairāk nekā 2000 gadu senu vēsturi – Aristoteļa “Nīkomaha ētiku”. Ir patiesības, kas nenoveco, un kas, neskatoties uz milzīgo laika distanci, ir ļoti aktuālas arī mūsdienu Latvijā. Piemēram: “Tajos gadījumos, kad mūsu varā ir kaut ko darīt, mūsu varā ir arī to nedarīt, un otrādi. Tātad, ja mūsu varā ir krietna rīcība, tad mūsu varā ir arī nekrietna. Ja mēs varam rīkoties gan skaisti, gan zemiski, tad mēs varam arī tā nerīkoties; tas nozīmē, mēs varam būt vai nu krietni, vai nekrietni. Teikt, ka “neviens labprātīgi nav ļauns un neviens pret savu gribu nav svētlaimīgs”, ir gan pareizi, gan nepareizi. Svētlaimīgs patiešām neviens nav pret savu gribu, bet nekrietnība gan ir labprātīga.”

Saulainu vasaru, kolēģi!

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties