Īpašnieks var zaudēt savu lietu dažādos veidos. Viens no tiem ir lietas zaudēšana tāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, kas vērsts uz mantiska labuma iegūšanu, respektīvi, uz lietas valdījuma atņemšanu pret īpašnieka gribu. Acīmredzami, ka, saduroties īpašnieka interesēm, kas zaudējis lietas valdījumu pret savu gribu noziedzīga nodarījuma rezultātā, un labticīga ieguvēja interesēm paturēt lietu, nav iespējams atrast viennozīmīgu risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses. Jāievēro arī to trešo personu tiesību aizsardzība, kas ir saistītas ar labticīgu ieguvēju šajos gadījumos, piemēram, labticīga ieguvēja tuvinieki, kas dzīvo ar to kopā, vai personas, kas piešķīrušas finansējumu lietas iegādei, nezinot par lietas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Turklāt jautājums par lietas iegūšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā vairs nav saistīts tikai ar civiltiesībām. Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) sestajā sadaļā noregulēts, kā būtu jārīkojas ar noziedzīgi iegūtu mantu: tā ir atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (KPL 357. pants) vai ir konfiscējama (KPL 358. pants).

Šī raksta mērķis ir apzināt problēmas tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar cietušā – īpašnieka – un trešo personu, kas iegādājas noziedzīgā ceļā iegūto lietu, aizsardzību Civillikuma un KPL kontekstā. Kopsakarā ar īpašuma tiesībām uz noziedzīgi iegūtu lietu tiks analizēts arī otrais rīcības veids ar noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā – noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija.

1. Lietu tiesību aizsardzība civiltiesiskā un krimināltiesiskā kārtībā

Bieži vien dažādu tiesību nozaru pieeja vienam un tam pašam jautājumam nav pilnībā identiska. Piemēram, īpašnieks, kas zaudējis lietas valdījumu zādzības rezultātā, var prasīt zaudētā valdījuma atjaunošanu gan civiltiesiskā, gan krimināltiesiskā kārtībā. Civiltiesiskā kārtībā valdījuma aizsardzības mērķis ir novērst patvaļu, nodrošināt sabiedrisko mieru.¹ Ja valdījuma traucēšana arī ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu, tiesiska rakstura attiecības veidojas ne tikai starp noziedzīga nodarījuma izdarītāju un cietušo, bet arī starp vainīgo un valsti. Pēdējām attiecībām ir publiski tiesisks raksturs, un kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums, ja likumā nav noteikts citādi. Tādā veidā krimināltiesībās valdījuma atjaunošana ir saistīta ar vainīgā saukšanu pie kriminālatbildības, respektīvi, ar valdījuma iegūšanas prettiesiskumu. Savukārt civiltiesiskā kārtā valdījuma aizsardzību var panākt neatkarīgi no tā, vai valdījums iepriekš iegūts tiesiski vai prettiesiski.² Pastāv arī citas atšķirības, taču, kā redzams minētajā piemērā, kaut gan vienai un tai pašai darbībai, respektīvi, valdījuma traucēšanai, tiesiskās sekas pilnībā nesakrīt, tomēr abos gadījumos īpašnieks atgūst savu lietu.