26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē
5
Dr.iur.cand.
Baiba Rudevska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

"Jurista Vārda" lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka pēdējā laikā šajā juridiskajā izdevumā ik pa brīdim notiek diskusijas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes problēmām. Šo diskusiju dalībnieki pārstāv diametrāli pretējus viedokļus par to, kas ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildes (turpmāk – SBPI) mērķis, kādas saistības un cik lielā apmērā ir izpildāmas šajā procesā un kādas ir lietas dalībnieku tiesības. Visdelikātākais ir jautājums tieši par Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 400. panta pirmās daļas 1. punkta interpretāciju.

Satversmes tiesa1, Augstākās tiesas Senāts2, kā arī atsevišķi autori3 uzskata, ka saskaņā ar CPL 400. panta pirmās daļas 1. punktu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei var nodot saistību tikai tādā apmērā, kādā tā nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Savukārt divi autori – Andris Pešudovs un Viesturs Vitovskis – konsekventi pauž viedokli, ka SBPI pakļaujama visa saistība tās pilnā apmērā4, proti, pārsniedzot tās nodrošinājumu ar publisku ķīlu. Var jau būt, ka pie tā arī vajadzētu apstāties un uzskatīt, ka viss jau ir pateikts un katram ir tiesības uz savu viedokli. Tomēr jāatceras, ka minētā problēma nebūt nav juristu mākslīgi izdomāta un diskusijas par to nav tikai teorētiķu un praktiķu polemiskās cīņas. Autore uzskata, ka visā šajā viedokļu un domu apmaiņā ir vēl palikuši līdz šim neizrunāti apakš­temati, kuri ir svarīgi SBPI procesa pareizā izpratnē un tā taisnīgā piemērošanā nākotnē.

Nevar arī nepamanīt, ka SBPI problēmjautājumi kļuva aktuāli tieši 2009. gada otrajā pusē tā sauktās ekonomiskās krīzes rašanās brīdī. Kādēļ tā? Atbilde nav tālu jāmeklē: nekustamo īpašumu tirgus cenas sāka strauji kristies un tie zaudēja savu sākotnējo vērtību – to vērtību, kāda tiem bija hipotēkas noformēšanas brīdī. Līdz ar to SBPI procesā CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkts vairs nespēja apmierināt kreditorus, jo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes rezultātā pārdotā hipotēka vairs nebija spējīga nosegt parādu pilnā apmērā.

Kā redzams, SBPI tiesiskais mehānisms, kas bija radīts stabilas tirgus ekonomikas apstākļos, izrādījās nepietiekami efektīvs straujo ekonomisko procesu skarbajā un nepielūdzamajā realitātē. Taču – vai patiesi vaina par parādu nepietiekami ātru atgūšanu jāuzņemas SPBI institūtam? Vai nav tā, ka sabiedrība un, jo īpaši, kreditori pārāk daudz gaida no SBPI procesa, raugoties uz to kā uz brīnumlīdzekli, kas vienmēr ātri un pilnā apjomā atrisinās samilzušās nesamaksāto parādu problēmas?

Lai rastu juridiski pamatotas atbildes uz šiem jautājumiem, ir jāiedziļinās SBPI procesa būtībā, akcentu liekot uz kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvaru. Šajā rakstā veiktās teorētiskās juridiskās analīzes rezultātā tiks atsegtas arī līdz šim nepamanītas vai nepietiekami saskatītas problēmas, kuru novēršana būtu nepieciešama jau tuvākajā laikā. Vēl tikai jāatzīmē, ka publikācijas ierobežotā apjoma dēļ autore tajā apskatīs tikai dažus svarīgākos SBPI procesa jautājumus.

 

1. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes procesa būtība un mērķis

Pirms tiek analizētas kreditora un parādnieka procesuālās tiesības un to līdzsvars SBPI procesā, vēlreiz ir jāatgādina SBPI būtība un galvenais mērķis.

Līdztekus klasiskajai prasības tiesvedībai CPL paredz arī citus tiesvedības veidus:

1) sevišķo tiesāšanas kārtību;

2) saistību izpildīšanu tiesas ceļā, kas piedāvā šādas apakšprocedūras:

2.1. nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā (CPL 49. nodaļa);

2.2. saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (CPL 50. nodaļa);

2.3. saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (CPL 50.1 nodaļa);

2.4. saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā (CPL 51. nodaļa).

Kā zināms, "katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t. i., nolīdzinot parādu" (Civillikuma 1811. panta pirmais teikums). Turklāt "saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā kārtā" (Civillikuma 1812. pants). Parādnieki ne vienmēr mēdz izpildīt saistību īstā laikā, pienācīgā kārtā un/vai pilnā apjomā. Šī iemesla dēļ kreditoram, neskatoties uz pielīgtajiem saistību tiesību pastiprināšanas vai aizsardzības līdzekļiem, var nākties meklēt savu aizskarto civilo tiesību aizsardzību tiesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska
1. Septembris 2011 / 15:39
0
ATBILDĒT
Tur jau tā lieta, ka SBPI procesos vainu pierādīt nav iespējams. To var tikai sacīkstes procesā:)
Māris
2. Augusts 2011 / 11:10
0
ATBILDĒT
Es tomēr gribētu pievērsties jautājuma būtībai. Vai tiešām CPL regulējams ir nepietiekams, ka tas jālabo vai jāprecizē. Pie tam problēma ir tikai ar saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku. Visus iepriekšējos gadus tas strādāja un nebija problēmu. Meklējot sakni, tomēr tā ir ekonomiskās krīzes radītās sekas, kuras kādreiz beigsies, kad 1) kritās īpašumu cenas, 2) parādnieku iespējās, kad parādnieks ir negodprātīgs-godprātīgs. Šajā gadījumā tā ir parādnieka vainas pierādīšanā. Ja nav vainas nevar būt piedziņas.

Lai strādātu SBPI jābūt skaidram, ka parādnieka vaina ir pierādīta. Parādnieka vainas nav, ja ir bijuši force major apstākļi vai ar tiesneša nolēmumu citi līdzīgi apstākļi, kuri mazina vainu. Sakarā ar to, ka lielākā daļa parādnieku sevi neuzskata par vainīgiem, vismaz daļēji, līdz ar to ir tāda pretreakcija.

Atgriežoties pie izmaiņām CPL, tomēr gribētu teikt, ka nekas nebūtu jāmaina, bet gan godprātīgāk jāizmanto savas tiesības. Tā kā tiesības ir tendētas vienoties bez tiesas, tad brīdinājuma ir ļoti liela nozīme, bet galvenais ar brīdinājuma ir par maz. Vajadzētu, ka pieteicējs pirms tam ir izmantojis citus līdzekļus, ka to nosaka piemēram FKTK norādījumi saistībā ar kredītiem, kuri nodrošināti ar hipotēku, un reizē ar SBPI pieteikumu to pierādītu, pierādot parādnieka vainu.

Attiecībā uz SBPI apmēru, tas ir atkarīgs, ko uzskata par parādnieku šajā procesā. Atbilstoši apkopojumam, attiecībā uz saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku, par parādnieku noteikts ķīlas devējs. šajā gadījumā protams, viņš atbild tikai ar ķīlu.
Jūlija
1. Augusts 2011 / 16:54
0
ATBILDĒT
Kļūdīties var katrs, arī Senāts laiku pa laikam maina judikatūru. Tiesneši, notāri un tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Manā ieskatā, šeit jautājums ir vairāk par to, kas var izskatīt SBPI, kļūdoties pēc iespējas mazāk, un kā to varētu nodrošināt. Citādi var pateikt, ka viss SBPI veicams tiesā, jo notāri var kļūdīties, sastādot līgumu par naudas samaksu, un tiesu izpildītāji var kaut ko pārkāpt izpildes procesā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties