Es tomēr gribētu pievērsties jautājuma būtībai. Vai tiešām CPL regulējams ir nepietiekams, ka tas jālabo vai jāprecizē. Pie tam problēma ir tikai ar saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku. Visus iepriekšējos gadus tas strādāja un nebija problēmu. Meklējot sakni, tomēr tā ir ekonomiskās krīzes radītās sekas, kuras kādreiz beigsies, kad 1) kritās īpašumu cenas, 2) parādnieku iespējās, kad parādnieks ir negodprātīgs-godprātīgs. Šajā gadījumā tā ir parādnieka vainas pierādīšanā. Ja nav vainas nevar būt piedziņas.

Lai strādātu SBPI jābūt skaidram, ka parādnieka vaina ir pierādīta. Parādnieka vainas nav, ja ir bijuši force major apstākļi vai ar tiesneša nolēmumu citi līdzīgi apstākļi, kuri mazina vainu. Sakarā ar to, ka lielākā daļa parādnieku sevi neuzskata par vainīgiem, vismaz daļēji, līdz ar to ir tāda pretreakcija.

Atgriežoties pie izmaiņām CPL, tomēr gribētu teikt, ka nekas nebūtu jāmaina, bet gan godprātīgāk jāizmanto savas tiesības. Tā kā tiesības ir tendētas vienoties bez tiesas, tad brīdinājuma ir ļoti liela nozīme, bet galvenais ar brīdinājuma ir par maz. Vajadzētu, ka pieteicējs pirms tam ir izmantojis citus līdzekļus, ka to nosaka piemēram FKTK norādījumi saistībā ar kredītiem, kuri nodrošināti ar hipotēku, un reizē ar SBPI pieteikumu to pierādītu, pierādot parādnieka vainu.

Attiecībā uz SBPI apmēru, tas ir atkarīgs, ko uzskata par parādnieku šajā procesā. Atbilstoši apkopojumam, attiecībā uz saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku, par parādnieku noteikts ķīlas devējs. šajā gadījumā protams, viņš atbild tikai ar ķīlu.

Kļūdīties var katrs, arī Senāts laiku pa laikam maina judikatūru. Tiesneši, notāri un tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Manā ieskatā, šeit jautājums ir vairāk par to, kas var izskatīt SBPI, kļūdoties pēc iespējas mazāk, un kā to varētu nodrošināt. Citādi var pateikt, ka viss SBPI veicams tiesā, jo notāri var kļūdīties, sastādot līgumu par naudas samaksu, un tiesu izpildītāji var kaut ko pārkāpt izpildes procesā.