Īsumā jāatgādina lietas apstākļi: apsūdzētais kā pagasta saimnieciskās daļas vadītājs, kurš atbild par bezdarbnieku nodarbinātību, un vairāki strādnieki ar mutisku pagasta padomes priekšsēdētāja rīkojumu tika norīkoti veikt kapu sakopšanas darbus. Pagasta padomes priekšsēdētājs, dodot šo uzdevumu, nenodrošināja apsūdzētā un strādnieku instruktāžu par darba drošību. Pirms koka gāšanas no bīstamās zonas netika izraidīti kapu apmeklētāji. Koka gāšanas laikā ar krītošu koka galotni tika traumēta cietusī – kapu apmeklētāja, kura atradās 35–40 metru attālumā no darbu veikšanas vietas un guva vidēja smaguma miesas bojājumus. Par cietušās klātbūtni koka tuvumā bija zināms gan apsūdzētajam – pagasta saimnieciskās daļas vadītājam –, gan pārējiem strādniekiem. Apsūdzētā nodarījums pirmstiesas kriminālprocesā kvalificēts pēc KL 131. panta. Citām personām apsūdzība netika celta.

1. Neuzmanīgas līdznodarīšanas vispārējs raksturojums

Noziedzīga nodarījuma līdzizdarīšana, atbalstīšana, uzkūdīšana iespējama tikai tīšos noziedzīgos nodarījumos. Šāds secinājums izriet no likuma tiešā teksta. Tāpēc valdošais viedoklis ir šāds: noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības šie juridiskie termini no redzesloka pazūd. Tīšai uzkūdīšanai, atbalstīšanai atbilstoša aiz neuzmanības veikta darbība nav uzskatāma par neuzmanīgu uzkūdīšanu vai atbalstīšanu. Ja kaitīgās sekas radītas vairāku personu neuzmanības dēļ, tās visas ir noziedzīga nodarījuma izdarītājas, ja vien katras personas neuzmanība ir cēloniskā sakarā ar kaitīgām sekām, tajā skaitā arī tad, ja katras personas nodarījums ir tikai daļējs cēlonis (Teilursache – vācu val.),² un, protams, pastāv pārējie neuzmanīga noziedzīga nodarījuma sastāvu veidojošie elementi.

Piemērs no tiesu prakses: apsūdzētais T. nolēma veikt abortu. Aborta veikšanas laikā lietotās metodes dēļ vēl nedzimušā bērna māte mira. Rīkus aborta veikšanai apsūdzētajam T. nodeva apsūdzētais W., bet padomus, kā veikt abortu, deva apsūdzētā U. Zemākās instances tiesa T. notiesāja par nonāvēšanu aiz neuzmanības, bet W. un U. – par nonāvēšanas aiz neuzmanības atbalstīšanu. Vācijas Federālā Augstākā tiesa atzina, ka W. un U. nodarījums kļūdaini kvalificēts kā T. izdarītas nonāvēšanas aiz neuzmanības atbalstīšana. Atbalstīt iespējams tikai tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas konkrētā gadījumā nav noticis. Tomēr tas nenozīmē, ka W. un U. būtu attaisnojami. W., nododot aborta izdarīšanai rīkus, bet U., dodot padomus, kā veikt abortu, nodrošināja to, ka T. kļuva iespējams izdarīt abortu. Aborta izdarīšana savukārt izraisīja cietušās nāvi, resp., W. un U. darbības bija cēloniskā sakarā ar kaitīgām sekām. No zemākās instances tiesas konstatētā izriet, ka seku iestāšanās tiem bija paredzama.³

Tātad izlemjot, kura no vairākām personām atbildīga krimināltiesiski, par katru noskaidrojams, vai tās rīcībā ir visas neuzmanīga noziedzīga nodarījuma pazīmes: 1) vai tā pieļāvusi neuzmanību, 2) vai tā konkrētajos apstākļos nepieciešamo rūpību varēja ievērot, 3) vai pastāv cēloniskais sakars starp neuzmanību un kaitīgām sekām, 4) vai tā paredzēja kaitīgo seku rašanos, ja neparedzēja, vai varēja paredzēt.

Līdzīgs viedoklis pausts Krievijas juridiskajā literatūrā: neuzmanīga līdznodarīšana (неосторожное сопричинение – krievu val.) ir situācija, kurā vairāku personu neuzmanības dēļ iestājas vienots noziedzīgais rezultāts (единый преступный результат – krievu val.). Vairāku personu atbildība šādās situācijās nosakāma tā, it kā katra no personām nodarījumu izdarījusi atsevišķi.⁴ Savukārt katras personas "ieguldījums" ņemams vērā, nosakot sodu.⁵

Neuzmanību, kā rezultātā radīts vienots noziedzīgais rezultāts, vairākas personas var pieļaut gan vienlaicīgi, gan dažādos laikos.

Salīdzinoši vienkāršāka situācija veidojas, ja neuzmanība pieļauta vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi, bet radītais apdraudējums vienlīdz labi atpazīstams visām šīm personām, piemēram, divi strādnieki no jumta kopīgi met baļķi, nepārliecinoties, vai tas neskars kādu garāmgājēju. Nav šaubu, ka abas personas atbild krimināltiesiski, ja garāmgājējam nodarīti miesas bojājumi.

Sarežģītāka situācija ir tad, ja vairākas personas neuzmanību pieļāvušas dažādos laikos. Šāda situācija var veidoties arī rakstā analizētajā lietā, jo neuzmanību varēja būt pieļāvuši gan strādnieki kopā ar pagasta saimnieciskās daļas vadītāju, gan pagasta padomes priekšsēdētājs.

Šiem gadījumiem krimināltiesību teorijā radītas dažādas teorētiskas koncepcijas, kas ļauj laika ziņā pirmajai neuzmanību pieļāvušajai personai atbrīvoties no atbildības, atsaucoties uz laika ziņā vēlāk neuzmanību pieļāvušās personas atbildību.