20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā
2
Mg.iur.
Oskars Ramiņš
zvērināts advokāts

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
MT
22. Septembris 2011 / 13:50
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu LF komentāram - papildus formalitāšu noteikšana situāciju neuzlabos.

Viens no risinājumiem, manuprāt, būtu aizliegums šķīrējtiesas institūcijām veidot pusēm saistošus šķīrējtiesnešu sarakstus. Šobrīd daudzos gadījumos šķīrējtiesas institūcijas sniegtais pakalpojums, ņemot vērā, ka puses var izvēlēties tikai vienu no nedaudzajiem un institūcijai lojālajiem šķīrējtiesnešiem, ir šķīrējtiesas sprieduma pieņemšana, tomēr vienīgais, ko institūcija drīkst darīt, ir šķīrējtiesas procesa administrēšana. Attiecīgi, kad puses varēs brīvi izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda rašanās brīdī, nevis tiem būs saistošs šķīrējtiesas reglamenta pielikumā esošais personu saraksts, tad arī varēs sākt runāt par šķīrējtiesas (sastāva) neatkarību (t.sk. no šķ.t. institūcijas) un reputāciju.

Lielais izpildrakstu atteikumu skaits tiesās liecina tikai par veiksmīgo tiesu kontroli pār šķīrējtiesas procesu; tomēr statistika ir bezpersoniska. Nepateikšu neko jaunu aicinot publicēt visus tiesu nolēmumus par šķīrējtiesu jautājumiem, lai būtu iespējams redzēt, kuras ir „kvalitatīvas” šķīrējtiesas institūcijas, kuri šķīrējtiesneši nav spējuši uzrakstīt kvalitatīvu spriedumu – lai strīdus puses rīcībā ir visa informācija par kandidāta „stāju” un pirms izvēles izdarīšanas puses var padomāt divreiz par kandidāta atbilstību un šķīrējtiesas institūcijas izvēli.
LF
20. Septembris 2011 / 11:44
0
ATBILDĒT
Vai Krimināllikumā (198.panta 3.daļā) nav iekļautas normas, kas Latvijai saistošas ar Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu (Latvijas pievienojusies ar 2006.gada 15.jūnija likumu)



Šī Protokola izpratnē:

1. Termins “šķīrējtiesnesis” ir jāsaprot atbilstoši Protokola Dalībvalstu valsts normatīvo aktu izpratnei, taču jebkurā gadījumā tas ietver personu, kura saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu ir iecelta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdā, kuru tās izskatīšanai nodod līgumslēdzējas puses.

2. Termins “šķīrējtiesas līgums” apzīmē valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

2. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuram šīs valsts šķīrējtiesnesim, kurš pilda savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas.

3. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkurš šīs valsts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu, par to, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas.

4. pants. — Ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar valsts likumiem šķīrējtiesā jebkurā citā valstī.



Attiecībā uz prasībām šķīrējtiesnešiem – pievienojos Maijas Volkovas agrāk publicētajam rakstam: Rīcībspēja, neitralitāte, objektivitāte: ar to pietiek šķīrējtiesnesim.



Procesa formalizēšana neglābs situāciju tik ilgi, kamēr institucionālo šķīrējtiesu Latvijā nodibināt būs atļauts ikvienam.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties