Prezidenta Zatlera 2011. gada 28. maijā iniciētais Saeimas “attīrīšanas” process ir noslēdzies ar 11. Saeimas vēlēšanām. Salīdzinoši nesenie pagātnes notikumi zaudējuši sākotnējo nozīmi, tomēr arī nākotne vēl nav skaidra. No priekšvēlēšanu uzrunām un debatēm vēlētājiem radies tikai aptuvens priekšstats par Saeimas jauno deputātu augstsirdību un spēju strādāt visas tautas interesēs.

Daži politiskie spēki solīja pārmērību, savukārt citi izvairījās no konkrētiem solījumiem. Pirmajā gadījumā tie rīkojās pārgalvīgi, otrajā – gļēvi, bet abos gadījumos – bezatbildīgi. Tomēr akli ticēt vai neticēt ir vienlīdz kaitīgi. Jauno deputātu patiesās zināšanas un varēšana visprecīzāk būs redzama, viņiem veicot ikdienas un ilgtermiņa darbus.
11. Saeimai piešķirta uzticība, kas ietver pienākumu rīkoties ar īpašu misijas apziņu, jo liela daļa sabiedrības sagaida reālas pārmaiņas valsts un savā dzīvē maksimāli ātri. Ja Saeima nespēs šo nastu nest, var iestāties ilgstošs un neapturams sabiedrības uzticības un attieksmes pret valsts varu “brīvais kritiens”.

Aristoteļa “Nīkomaha ētikas” II grāmatā teikts, ka likumdevēji, pastāvīgi radinot pilsoņus pie krietnības, arī padara tos krietnus. To grib ikviens likumdevējs, bet tie, kuri to neveic labi, izdara kļūdu. Tieši ar to atšķiras laba valsts iekārta no sliktas.

Tāpēc, lai parlaments varētu pieradināt sabiedrību pie krietnuma, tam pašam tādam jābūt. Saeimai jārīkojas tiesiski un taisnīgi, jo tikai tā parlaments var kļūt taisnīgs un tiesisks. Taisnīgumam jābūt paredzamam, nevis selektīvam vai nejaušam. Turklāt ne tikai rīcības rezultātam jābūt taisnīgam, bet taisnīguma izpratnei jābūt deputātu iekšējai pārliecībai. Tas arī ir kritērijs, pēc kura vēlētājiem un plašsaziņas līdzekļiem jāpārbauda deputātu kandidātu atbilstība darbam svarīgākajā valsts institūcijā – Saeimā.

Priekšvēlēšanu debašu mērķis nav tikai vārda došana runīgākajiem politisko partiju pārstāvjiem, kopīga politisko partiju programmu lasīšana, nokaunināšana u. tml. Priekšvēlēšanu laikā jāatklāj katra deputātu kandidātu taisnīguma izjūta, lai uzreiz pēc Saeimas ievēlēšanas sabiedrībā nerastos vilšanās kā tad, ja cirka priekšnesumā no maisa tiktu izvilkts nevis balts un pūkains, bet viltīgs un nekrietns zaķis.