18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu
43
Piezīmes pie tā dēvētās Lemberga lietas
Dr.iur.cand.
Baiba Rudevska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar.

I. Kas ir ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušana (eksekvatūra)

Pirms pāriet pie Mareva rīkojuma analīzes, vispirms ir jābūt skaidrībai par to, kas īsti ir ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušana (eksekvatūra). Eksekvatūra ir ārvalsts tiesas nolēmuma pasludināšana par izpildāmu tā izpildes valstī.6 Eksekvatūru mēdz skaidrot arī kā izpildāmības piešķiršanu vienas valsts tiesas nolēmumam otras valsts teritorijā7. 2000. gada 22. decembra Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās8 (turpmāk – Regula 44/2001) eksekvatūras skaidrojums vienlaicīgi precizē, ka izpildāmības piešķiršana vienas dalībvalsts tiesas nolēmumam citā dalībvalstī prasa, lai izpildāmība tam būtu arī tā izcelsmas valstī (sk. Regulas 38. pantu).9

Kas ir šī izpildāmība? Par izpildāmību uzskatāms nevis nolēmuma piespiedu izpildes process, bet gan nolēmuma spēja vispār tikt izpildītam10 (nodotam piespiedu izpildei).11 Civilprocesa zinātnē izpildāmību skaidro arī kā tiesas nolēmuma īpašību,12 bet ne kā nolēmuma tiesiskās sekas,13 kā tas varbūt pirmajā brīdī varētu likties. Nolēmuma īpašība no tiesiskajām sekām atšķiras ar to, ka pirmā nolēmumam piemīt ex lege jeb automātiski saskaņā ar konkrēto civilprocesa normu; savukārt tiesiskās sekas nolēmumam piemīt saistībā ar tiesneša intelektuālo darbību nolēmuma tapšanā (tas ir nolēmuma iekšējais saturs).14

Tātad izpildāmība ir publiskās varas institūcijas pieņemta nolēmuma obligātuma sastāvdaļa, kas izpaužas spējā vērsties pie piespiedu izpildes iestādēm, lai panāktu nolēmumā ietverto konkrēto noregulējumu piespiedu realizāciju.15

Jēdziens "izpildāmība" kopumā var ietvert šādas pazīmes:

pirmkārt, nolēmums pēc būtības un satura ir tāds, ka to var iesniegt izpildei piespiedu izpildes iestādēs. Šajā gadījumā nolēmumam var piemērot piespiedu izpildes procesu. Tie būs nolēmumi piespriešanas jeb izpildīšanas prasībās,16 attiecīgi ārvalsts tiesas nolēmumiem atzīšanas un konstitutīvajās prasībās nepiemīt izpildāmība;17

otrkārt, nolēmums vēl nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji (sk., piemēram, CPL 638. panta otrās daļas 4. punktu un trešās daļas 3. punktu; Regulas 44/2001 48. pantu);

treškārt, saskaņā ar nolēmuma izcelsmes valsts likumu nolēmums ir sasniedzis stadiju, kurā to var nodot piespiedu izpildei (piemēram, stājies likumīgā spēkā).18 Taču atsevišķos gadījumos likums var paredzēt, ka izpildei tiek nodots nolēmums, kurš vēl nav stājies spēkā,19 tas ir, tam vēl nav res judicata statusa.

Jāņem vērā, ka Regula 44/2001 neprasa, lai ārvalsts nolēmumam tā izcelsmes valstī būtu gan res judicata (izlemtas lietas statuss), gan izpildāmība. Pietiek ar to, ka nolēmums tā izcelsmes valstī ir izpildāms (lai gan nav vēl stājies likumīgā spēkā).20 Patiešām – Regula 44/2001 autonomi atļauj arī vēl spēkā nestājušos nolēmumu izpildi (sk. Regulas 31., 38. un 46. pantu). Tātad Regulas 44/2001 piemērošanas gadījumā izpildāmība piemīt tiem nolēmumiem, kuri:

1) to izcelsmes dalībvalstī stājušies likumīgā spēkā (galīgā izpildāmība);

2) to izcelsmes dalībvalstī ir pasludināti par nekavējoties izpildāmiem vēl pirms nolēmuma spēkā stāšanās (pagaidu izpildāmība, kurai vēlāk var iestāties izpildes pagrieziens; sk., piem., Latvijas CPL 634. pantu);

3) ir izpildāmi to izcelsmes dalībvalstī, taču ar tiem netiek izlemta lieta pēc būtības, proti, tie ir lēmumi par pagaidu pasākumu piemērošanu (piemēram, lēmumi par prasības nodrošināšanu).

Eksekvatūras objekts vienmēr ir ārvalsts tiesas nolēmums.21 Savukārt eksekvatūras pieteikuma priekšmets ir kreditora (pieteicēja) lūgums piešķirt ārvalsts tiesas nolēmumam izpildāmību tā izpildes valsts teritorijā22 (sk. arī CPL 638. panta otrās daļas 4. punktu) un nodot to izpildei.

Tātad Regulas 44/2001 kontekstā eksekvatūra ir izpildāmības piešķiršana ārvalsts tiesas nolēmumam tā izpildes valsts teritorijā ar nosacījumu, ka nolēmumam izpildāmība piemīt arī tā izcelsmes valstī.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
43 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zv.adv.pal. Edijs Poga
25. Oktobris 2011 / 11:24
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru!



13.oktobra EST spriedums Prism Investments BV (C-139/10), manuprāt, pilnīgi pareizi atrisina jautājumu par to, vai izcelsmes dalībvalstī izpildāmā sprieduma labprātīga izpildīšana izcelsmes dalībvalstī var būt par pamatu eksekvatūras lēmuma atteikšanai citā ES dalībvalstī. Briseles I režīma eksekvatūras process nav piemērots šī jautājuma ķidāšanai pēc būtības.



Saku Jums lielu paldies par šo diskusiju, t.sk. par tai veltīto laiku un pūlēm!



Ar cieņu,

Zv.adv.pal. Edijs Poga
B.Rudevska
24. Oktobris 2011 / 23:33
0
ATBILDĒT
Arī par pārējiem Jūsu uzdotajiem jautājumuem (gan par ekstrateritorialitāti, gan Latvijas tiesas izpildes nodrošinājuma lēmuma formulējumu) man ir savs dziļāk pamatots viedoklis, taču uzskatu, ka tas lai paliek apspriešanai kādā no konferencēm, semināriem, vai turpmākajām manām publikācijām.
B.Rudevska
24. Oktobris 2011 / 23:30
0
ATBILDĒT
Runājot par Regulas Brisele I 38.p. esošās izpildāmības pārbaudi pārsūdzības instances tiesās, iesaku izlasīt tikko 2011.g. 13.oktobrī pieņemto EST spriedumu lietā Prism Investments (C-139/10), kur teikts, ka jāpārbauda tikai nolēmuma formālā izpildāmība.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 40
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties