18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām
10
Viedoklis par kādu politisku viedokli
Mg.iur.
Dita Amoliņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu priekšvēlēšanu laiks, allaž pārsteidzoša ir pirmā pirmdiena pēc Saeimas vēlēšanām. 2011. gada 19. septembrī Rīgas mērs, viens no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" premjera amata kandidātiem Nils Ušakovs intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja: "Mums ir jāmēģina pildīt visus iespējamos kritērijus, lai jau 2013. gadā būtu vērts runāt par to, vai ir nepieciešams referendums par eiro ieviešanu Latvijā."1

Nav šaubu, ka "tiesības un politika veido savstarpēji saistītu sistēmu: politika veido un groza tiesības, savukārt tiesības nosaka politikas robežas".2 Tomēr šajā aspektā būtisks ir tas, ka ne tiesības, ne politika neeksistē atrauti no ekonomikas. Balstoties uz minēto pieņēmumu, autore šajā rakstā analizēs ideju par referendumu kā priekšnoteikumu eiro3 ieviešanai Latvijā.

Septembris ar tam raksturīgo Dzejas dienu gaisotni 11. Saeimas vēlēšanām piešķīra zināmu poētisku noskaņu. Rainis savulaik atzinis: "Nauda ir vara", kā arī paudis ideju: "Satversmes jēdziens – tas ir galvenais avots, no kura izverd visas satversmes māksla un gudrība it kā pati no sevis."4 Tādēļ visupirms par to, ko šajā sakarā "saka" Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme).

 

Materiālā Satversme

Konstitucionālo tiesību teorijā ir atzīts tāds fenomens kā konstitūcijas pārveidošanās. Ar šo terminu tiek apzīmētas konstitūcijas pārmaiņas, kas izriet nevis no konstitūcijas teksta grozījumiem, bet gan no faktiem, kuri nav tieši vērsti uz konstitūcijas grozīšanu.5 Balstoties uz to, konstitūcijas tiek klasificētas formālajās un materiālajās konstitūcijās. Šā raksta ietvaros nav nepieciešams detalizēti analizēt minēto nošķīrumu, jo sabiedriskās dzīves vai valsts varas īstenošanas kārtības pārmaiņas vienlaikus nozīmē arī formālās konstitūcijas pārveidošanos un tās rezultātā veidojas materiālā konstitūcija.6

Profesors Kārlis Dišlers, skaidrojot materiālās konstitūcijas jēdzienu, norādījis, ka tā ir "faktiski pastāvošā valsts iekārta, kas dibinās uz sabiedrībā atrodamo reālo spēku samēra".7 Tādējādi materiālajā Satversmē ir ietverti visi nosacījumi, kas attiecas uz valsts iekārtu, mērķiem un vērtībām, kā arī konstitucionālajām institūcijām.8 Tiesību zinātnē atzīts, ka "[šādi] pārveidojumi netiek fiksēti ne formālajā konstitūcijā, ne rakstītajos likumos, bet iegūst atzīšanu un spēku konstitucionālo paradumu tiesību veidā, pamazām attīstoties no konstitucionālās praktikas, saskaņā ar reālās dzīves prasībām".

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
izbrīns :))
28. Oktobris 2011 / 08:01
0
ATBILDĒT
pietam toreiz es labi zināju, ka esmu pret iestāšanos. arī tagad nekāds īpašais par nav :))
izbrīns :))
28. Oktobris 2011 / 07:58
0
ATBILDĒT
kļūda bija par datumu nevis balsošanu ;)
kolēģis
21. Oktobris 2011 / 10:35
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts, paldies autorei! Runājot par apskatāmo tēmu -referendumiem - būtu interesanti uzzināt autores viedokli par kādu citu politisko viedokli, proti, par ZRP plānu pieņemt Likumu par referendumu, saskaņā ar kuru \"būs iespēja valdībai un pašvaldībām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem pēc būtības\". Attiecīgi, pēc šāda likuma pieņemšanas arī varētu rīkot referendumu par euro ieviešanu Latvijā, bet vai šādu likumu var pieņemt negrozot Satversmi?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties