Žurnāls: Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos

Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā.

Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva.

Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..]

Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības."

Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli.

Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2024.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

6 KOMENTĀRI

Anonīms lietotājs

18. Oktobris 2011 / 22:50

ATBILDĒT

Lasu un brīnos: kas mēs par jocīgu tautu?! Apsītis nekur negāja un neko nerakstīja - slikti, jo tik saukts par dikti kūtru. Savukārt Jansons zvana pie lielā zvana, un atkal slikti, jo šamējais ir par skaļu un aktīvu! Ko tad jūs, tautieši, īsti vēlaties????

Un arī nesaprotu šos apsvērumus: tam iesniegumam nav atrasts īstais laiks u.tt. Kāds gan īstais laiks būtu jāmeklē situācijā, kad tiesībsargs, pieklājīgi sakot, visos izpildvaras gaiteņos vairākkārt ir \"atšūts\", un viņam nemaz vairs nav citas sviras, ko viināt.. Tak neies jau pieķēdēties pie VID durvīm vai tupēt teltī FM durvjpriekšā, piesakot bada streiku! Un tiem, kas šajā situācijā saskata mēģinājumu izdarīt spiedienu uz tiesu,... es ieteiktu vēlreiz apsvērt savas fantāzijas, jo - kas gan tad tā mums būtu par Satversmes tiesu, kuru - hops!- var ietekmēt viens vienīgs iesniegums?!

18. Oktobris 2011 / 22:28

ATBILDĒT

1. Pozitīvais šajā situācijā ir tas, ka tiesībsargs ir parādījis, ka ir gatavs arī uz asu rīcību, ja iestādes neieklausās viņa rekomendācijas. Tas varētu likt iestādēm saprast, ka arī rekomendācijās ir jāieklausās un tās ir jāizvērtē rūpīgi.

2. Negatīvais, manuprāt, ir tas, ka tiesībsargs nav izvēlējies īsto brīdi šādai rīcībai, jo arī tiesu pozīcija nav viennozīmīga šajā jautājumā. Ir rajona tiesas spriedumu un apgabaltiesas spriedumi, kur arī pēc attiecīga Senāta nolēmuma ir lemts pretēji. Senāts pats pēc tam ir precizējis savu nostāju, norādot, ka tās tēzes nav absolutizējamas. Turklāt apgabaltiesa ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu. Tas nozīmē, ka kaut kad nākošā gada sākumā mēs varētu sagaidīt Satversmes tiesas vērtējumu šai situācijai. Un nav izslēgts, ka tas ir pretējs Senāta teiktajam. Tā jau ir gadījies. Līdz ar to šis nebija īstais brīdis, kad reaģēt tik asi un prasīt kriminālprocesu, jo var izrādīties, ka taisnība tomēr ir VID.

3. Taču, neskatoties uz to, ka brīdis varbūt nebija īstais, VID izteikumi par tiesībsarga pilnvaru pārsniegšanu ir absurdi. Tas ir tiešs tiesībsarga uzdevums mēģināt ietekmēt iestādes gan ar rekomendācijām, gan citiem līdzekļiem, kuri paredzēti likumā (vēršanās tiesā, vēršanās pie kompetentās iestādes lietas ierosināšanai, tātad arī kriminālprocesa uzsākšanai vai disciplinārlietas ierosināšanai), gan arī likumā tieši neminētiem līdzekļiem, piemēram, publiskojot savus secinājumus u.tml. Ja tiesībsargs pret kādu iestādi izmanto šos līdzekļus, tad pārmetumi par pilnvaru pārsniegšanu ir pilnīgi nevietā. Un VID jau nu noteikti nav izņēmums. Tā ir ļoti tipiska iestāde, kuru ietekmēt tiesībsargam ir jāmēģina, ja VID ir pieļāvis kādus pārkāpumus pārkāpumus.

Noverotajs

18. Oktobris 2011 / 20:59

ATBILDĒT

Tiesi ta, ja Jus nekad neizmantojat nopirkto preci personigajam vajadzibam, bet velak pardevat ar pelnu, tad noteikti sis ipasums kalpoja par \"investicijas ipasumu\".

Seit ir janem vera ienakuma nodokla merki un jegu, ka ari kas ir apliekams ar nodokli: ar nodokli tiek aplikti visu veidu ienakumi.

Tad ir ierobezots iznemumu un atvieglojumu skaits.

Tatad primari jebkurs ienakums ir apliekams, iekams tas netilpst iznemumu/atvieglojumu kopa.

Lidz ar to ari ar ipasumiem, nav ta, ka tiek aplikts tikai tas, kas neatbilst iznemumam, bet tiesi preteji, ka visi ienakumi no ipasuma pardosanas primari ir apliekami, un no tiem mes izdalam tos,kuri nav apliekami.

Atvieglojuma merkis attieciba uz personigo ipasumu ir saistits tiesi ar sa ipasuma izmantosanu personigajam vajadzibam, ar ko ir saprotams ikdienas dzives vajadzibu apmierinasana, bet nekada gadijuma so vajadzibu loka nav ienakumu no ipasuma generesana.

Protams, pardodot ipasumu, kurs piem.tika izmantots dzivosanai, var rasties ienakums, kas citos apstaklos butu apliekams. Bet likumdevejs seit lauj nodokli nemaksat, nemot vera ka ipasums tika izmantots personigajiem merkiem - faktiski, prezumejot, ka sads izmantosanas merkis bijis primars.

Atseviskas citas valstis, tadas ka Vacija, nodoklu maksatajam varetu rasties sarezgijumi, ja ipasuma turesanas laika vins to izmantojis personigajam vajadzibam tikai kadu neilgu terminu - papildus pieradisanas nasta, un, galu gala kada atvieglojuma dala var netikt atzita.

Latvija tik smalks regulejums nav nedz ieklauts likuma, nedz izveidots uz likuma iztulkosanas bazes.

Papildus ir janem vera, ka nodoklu maksatajam Latvija, ka jau gandriz visa pasaule, ir legala prezumpcija, lidz ar to pasam ir javac pieradijumi, ja nodoklu maksatajs velas izmantot kadu atvieglojumu, proti, jebkurs ienakums no ipasuma pardosanas tiek prezumets ka ir apliekams, kamer nav iesniegti pieradijumi par pretejo (ipasuma izmantosanu personigajam vajadzibam) - tatad pasam VIDam nav japierada, ka ipasums netika izmantots personigajam vajadzibam. Protams, nodoklu maksataja paskaidrojumi netiek izmantoti ka pieradijumi, un attieciba uz liecienieku liecibam vienmer pastav liela varbutiba, ka tie netiks atziti par ticamiem, tapec savlaicigi ir jadoma par so faktu pienacigo dokumentesanu.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"