Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu.
Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai…
Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 tūkstošus gadu veci, satur zvērestu formulas. Piemēram, senajā Ēģiptē tika zvērēts tiesas priekšā. Puses zvērēja runāt patiesību, ar zvērestu apliecināja noteiktas ziņas, zvērēja pildīt spriedumu, utt. Zvērests bija viena no garantijām tiesas sprieduma izpildīšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
