25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)
Numura tēma
Vai Latgalei ir armija un flote
25

"A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot" ("Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote" – jidiša val.) Šo spīdošo aforismu kādā no savām lekcijām Ņujorkā 1945. gadā izteica mūsu novadnieks, Kuldīgā dzimušais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). Tā viņš atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu, kur tad īsti meklējama robeža starp valodu un dialektu. Pavisam nesen šis jautājums atkal kļuva aktuāls. Šā gada 17. oktobrī, 11. Saeimas pirmajā sēdē, divi jaunievēlētie deputāti (G. Igaunis un J. Viļums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svinīgo solījumu latgaliski. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa to nepieņēma un lūdza viņus vēlreiz dot svinīgo solījumu vai zvērestu valsts valodā, ar to domājot literāro latviešu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. Āboltiņa patiešām bija nolēmusi tieši piemērot M. Vainraiha tēzi un nospriedusi, ka atsevišķas Latgales armijas un flotes trūkums atņem latgaliešu mēlei pilntiesīgas valodas statusu? Kas vispār lika viņai uzskatīt, ka G. Igaunis un J. Viļums nerunāja valsts valodā? Pacentīsimies īsumā aplūkot šo interesanto jautājumu.

I

Vispirms būtu jāizdara divas piebildes. Pirmkārt, pilnīgi neitrāls un objektīvs lasītājs, iespējams, uzreiz vaicātu, vai šis jautājums patiešām ir tik nopietns, lai to apspriestu "Jurista Vārda" slejās. Gandrīz katrā demokrātiski ievēlētā parlamentā gadās pa kādam ekscentriskam deputātam, tādēļ šajos parlamentos laiku pa laikam notiek dažādi vairāk vai mazāk uzjautrinoši brīnumi. Paši esam pieredzējuši gan nākšanu uz plenārsēdi šortos, gan dziesmas un pašsacerētus dzejoļus no Saeimas tribīnes, tomēr neviens no šiem faktiem nekādu īpašu juridisku novērtējumu nav pelnījis. Vēl jo vairāk – ja runa būtu par parastu māžošanos jeb klaunādi, tad mums būtu vienkārši jāatgādina, ka sēdes vadītājam (Saeimas priekšsēdētājam vai viņa biedram) saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 72.–74. pantu ir iespēja īstenot savu disciplināro varu, izdarot attiecīgajam deputātam piezīmi, saucot viņu pie kārtības, liedzot viņam runāt vai pat ierosinot viņa izslēgšanu uz vienu līdz sešām sēdēm.

Tomēr mūsu gadījumā nav nekāda pamata apšaubīt G. Igauņa un J. Viļuma godaprātu un uzskatīt viņu rīcību par māžošanos. Neviens taču nenoliedz, ka Latgales apvienošanās ar pārējo Latviju ir notikusi delikātu kompromisu ceļā; ka Latgales novadam Latvijas iekšienē piemīt nopietna un vērā ņemama savdabība ne tikai dialekta, bet arī tautsaimniecības, kultūras, reliģijas, dzīvesveida un mentalitātes ziņā un ka neatkarīgā Latvijas valsts ir vienmēr tieši vai netieši atzinusi šo savdabību. Vienkāršoti sakot un lietojot kalku no Amerikas angļu valodā izplatīta izteiciena, mēs Latvijā vienmēr esam atzinuši visas "latgaliešu būšanas" nopietnību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
25 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Unabomberz
31. Oktobris 2011 / 16:46
0
ATBILDĒT
Par to \"vieglo\" variantu vēl var pastrīdēties. Viena lieta ir vieglo variantu saprast runājot, bet pavisam cita lieta - rakstveidā. Lai gan neesmu latgaliešu valodas (izloksnes) speciālists, kā es saprotu nemaz tik vienkārši tur viss nav, jo abu deputātu teiktais zvērests (atreferēts JV) atšķīrās, tātad viens no viņiem pat latgaliešu izloksnē nerunāja gramatiski pareizi un vienkārši putrojās starp latviešu literāro valodu un latgaliešu izloksni. (skat. piem viens lieto latvisko \"un\" savukārt otrs deputāts \"i\" ). Es piemēram to uzskatu par cūcību - ja reiz gribi pateikt latgaliski un pēc tam latviski, tad vismaz izdari to abos variantos nevainojami pareizi, pretējā gadījumā iznāk, ka vēlies \"paspīdēt\" ar zināšanām, kuru tev nav.



Turklāt - viena lieta ir saprast visai vienkāršo zvēresta tekstu, cita lieta - latgaliski rakstītu sūdzību vai iesniegumu, kurā lietots daudz vārdu, kuru izruna un rakstība atšķiras būtiski, nevis tikai patskaņos un garajā ō.
Inga
28. Oktobris 2011 / 11:25
0
ATBILDĒT
Par amerikāņu valodu laikam taisnība, jo es tieši tagad atrodos ASV, Kalifornijā. :))) Bet latviešu valodu es pārvaldu daudz labāk par jums. Give up, pal! :))
ABC
28. Oktobris 2011 / 11:09
0
ATBILDĒT
...prāta vājums piemīt latviešiem, kas ks vietā raksta x! Gluži kā tāda \"vieglā\" amerikāņu pusaudžu valoda. Nožēlojami.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 22
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties